Tu esi vainīga!

7.Daļa

Atbraucām uz vasarnīcu.

Labi. Es neteikšu ka man šeit nepatīk. Vasarnīca ir liela. Tajā ir 3 guļamistabas, 2 vannasistabas, liela virtuve, ēdamtelpa, sporta zāle un protams skaists dārzs. Vasarnīca atrodas tieši pie ūdens, uz kura ir liela laipa un atpūtas zona. Te atrodas mans mīļākais suns pasaulē-Rondo. Viņš ir haskijs un kamēr vasarnīcā neviens nedzīvo, par viņu rūpējas vasarnīcas kalpone/apkopēja, kura uzkopj vasarnīcu un tās dārzus.

Izkāpu no mašīnas un paņēmusi savas drēbes devos uz istabu. Izkrāmēju drēbes skapī un gāju lejā pusdienot. Līdz vakaram iekārtoju savu istabu kurā dzīvošu nezin cik ilgi.

Lāsma jau bija aizmigusi kad es saģērbos un paņēmusi grāmatu devos lejā. Pasaucu Rondo un abi izgājām ārā. Iekārtojos ērtā šūpuļtīklā, kas atradās ārā uz laipas.

Apsedzos ar siltu segu un paņēmu grāmatu. Ieslēdzu fairy lights, kas atradās virs laipas un apgaismoja visu oranžos/dzeltenīgos toņos. Bija slinkums lasīt grāmatu tapēc atvēru konjaku ko biju nozagusi no tēva krājumiem un sāku dzert. Rondo apgūlās zemē un es mierīgi sēdēju, līdz man uzzvanīja Daniels.

"Jā?" Es atbildēju un man sākās žagas.
"Kur tu esi? Tu aizmirsi savu lādētāju pie manis." Viņš izklausijās īgns un alkahola reibumā mani tas uzjautrināja.
"Neaizmirsu gan." Es smējos.
"Aizmirsi gan. Kur tu esi?"
"Vasar - nīcā" mani raustīja žagas.
"Tu dzer?"
"Neeeeeee" es novilku un gandrīz izkritu no šūpuļkrēsla."
"Tevi reāli nevar atstāt vienu. Kapēc tevi visu laiku ir jāauklē? Beidz dzert!" Viņš dusmojās.
"Kāda tev star - pība? Tu tēlo ka tev nekas nein - teresē bet īstenībā tu par visiem rūpē - jies.  Atzīsti to ka tev gribas draugus kas novērtē tevi tādu kāds tu es - i !" Es dzērusi teicu visu patiesību un žagas mani sāka kaitināt.

Viņš nolika klausuli.

Es streipuļodama iegāju vasarnīcā un iekritusi dīvānā aizmigu.

7:00
"Beatrise celies!" Lāsma bļāva no virtuves.
"Aaahhh.. kas.. ko.. ES.. es jau esmu augšā!" Teicu un knapi aizgāju līdz Lāsmai.
"Tu esi bāla! Vai tu jūties labi?"
"Jā.. es. Vakar nevarēju aizmigt tapēc nācu lejā skatīties televizoru un tepat arī aizmigu."
"Skaidrs. Mani izsauca uz darbu. Būšu prom vairāk nekā 4 dienas. Zinu ka tikko atbraucām, un ka man vajag tevi pieskatīt, taču es tev uzticēšos! Lai nebūtu vārīti nekādi sūdi un lai būtu padomāts par atvainošanos man un savai mammai, skaidrs?" Lāsma teica.
"Jā. Labi." Es noteicu un devos uz savu istabu.

Iekritu pufā un paņēmu telefonu. Centos aizmirst kārtējo slikto sapni jeb murgu kas man naktī bija rādijies un Ieraudziju ka es vakar biju runājusi ar Danielu.
Ak nē! Tas nozīmē, ka Daniels notiekti ir pazvanijis Leo un visu pateicis.

"Hallo?" Es drusku baidīdamās uzzvanīju Danielam.
"Čau."
"Ja es tev vakar kaut ko pateicu ne tā, tad ceru ka neņēmi pie sirds. Tu man zvaniji. Vai vari atgādināt ko gribēji?"
"Tu aizmirsi savu lādētāju pie manis." Viņš neizklausijās laimīgs.
"Skaidrs. Domāju ka vari izmest miskastē, man ir vēl viens." Noteicu.
"Ok." Jutu ka saruna iet saspiestā gaisotnē.
"Vai.. vēl ko teiksi?" Es jautāju.
"Nē." Viņš nolika klausuli.

Daļa no manis vēlējās atzvanīt un lūgt piedošanu, taču kādēļ lai es to darītu? Es neko viņam neesmu nodarījusi.

Jā. Es gribēju ar viņu sadraudzēties, jo es pieņemu cilvēkus tādus kādi viņi ir. Man patika viņa kompānija un lai arī cik izmisīgi un smieklīgi tas neliktos, viņa klātbūtnē es jutos drošībā. Jā.. es jutos kā pēdējais izsmiekls un nokaitinātais kalngals, taču ne vientuļš.

Nolēmu, ka nezvanišu un ja tiešām vēlēsies ar mani vēl kādreiz runāt, pats uzzvanīs!

Uzgāju augšā un tieši saņēmu zvanu no mammas.
"Sveika." Viņa neitrālā tonī teica. Es neatbildēju.
"Vai tu netaisies atbildēt? Varbūt es tev neesmu pietiekami laba mamma pēc uzvedības, bet es tomēr esmu tava miesīgā māte, un būtu pieklājīgi ja tu atbildētu kad ar tevi runā." Viņa teica.
"Un ko tu gribi lai es tev saku? Ka tev ir taisnība? Jo tev nav.. Attiecībā uz mani, tev vienmēr ir bijusi auskta sirds un viss ko tev vajag ir lai man būtu laba izglītība, vīrs un prefekta dzīve.. tāpat kā tev. Tas nenotiks." Es teicu.
"Varbūt izvēlies pareizās atbildes jaunā dāma! Es kā tava māte rūpējos par tevi, lai gan tu savu dzīvi tikai un vienīgi sagrauj. Es saprotu ka pašlaik to visu noliedz." Mamma nopūtās.
"Bet gan jau sapratīsi ka es daru visu lai tev būtu labi." Jūtu kā mamma uzsmaida par savu teikto.
"Ej ellē." Es nosmejos un nolieku klusuli.

Es pati varu veidot savu dzīvi, tādu kādu vēlos.
Šo tiekumu ņemot vērā, saģērbos un uzzvaniju taxi.

"Sveiki. Vai varu pasūtīt taxi uz pieciem?"
"Jā. Man vajadzīga adrese un galamērķis."

Nosaucu adresi un visu pārējo ko no manis prasīja. Man virsū bija tumši zila apspīlēta kleita, melnas augstpapēžu kurpes, mati bija saveidoti lokās un man virsū bija daudz make-up. Gluži kā vecajos laikos.

Devos uz pilsētu ar daudz naudas kabatā. Nedaudz pastaigājos pa pilsētu un jau bija pienākusi nakts. Es devos iekšā klubā kā parasti uzrādot dokumentu.