Tu esi vainīga!

30. Daļa

Beatrise paēda un sāka meklēt telefonu.

"Jā.. tas ir interesants stāsts.."
"Ko? Kas notika? Kur ir mans telefons?"
"Esi gatava dzirdēt visu kas notika?"
"Em.. jā?"
"Tu var teikt peldēji savās smadzenēs. Vispirms tu asiņoji. Cēli histēriju un sasiti savu telefonu pret mašīnas grīdu. Pārlauzi savu sim karti un gandrīz izmeti to pa logu. Pēc tam es savācu Džeimsu un tad tu sāki ģībt.. mēs tikām līdz vasarnīcai kur tevi sagaidīja mans ārsts, ko biju sazvanījis pa ceļam. Viņš mēģināja aizšūt tev brūci taču tu viņam neļāvi jo tu viņu nepazini. Un tad tu noģībi. 2 dienas vienkārši nogulēji. Es paspēju samainīt sasisto telefonu pret jaunu un nopirku tev sim karti. Lāsmas, mans, un manas mammas numurs ir ievadīts."
"Izklausās tā it kā.. es būtu šausmīgi piedzērusies." Meitene noteica un skatijās griestos. Brīdi padomāja un tad teica..
"Ko lai es tagad daru.. es tai sievietei vēlos izskrāpēt acis taču.. pie viņas ir mana māsa."
"Lūdzu par to tagad nedomā.. labi? Vēlos lai sataisies un nāc lejā. Džeimss bija diez gan satraucies lai gan likās ka lats sajukšu prātā." Atzinos.
"Vai.. mana mamma.."
"Viņa jau aizbrauca."
"Kā tu zini?"
"Es biju iebraucis šodien pie Lāsmas. Es pateicu ka ar tevi viss tiešām ir kārtībā un paskatijos vai viņai viss kārtībā. Viņa vakar sastrīdējās ar tavu mammu un ļoti ļoti uztraucās par tevi." Teicu.
"Tu.. pārbaudīji kā iet manai krustmātei?" Meitene bija pārsteigta un pārjautāja.
"Jā.. tev svarīgi cilvēki ir arī man svarīgi cilvēki." Teicu ar nopietnu sejas izteiksmi.

Meitene redz cik ļoti esmu mainījies.
Viņa zin ka šis esmu patiesais es..

"Tas ir ļoti jauki no tavas puses.. es zināju ka varu tev uzticēties.." viņa uzsmaidīja.
"Ņem." Teicu.

Pasniedzu viņai telefonu.

"Lāsma būs diez gan priecīga ka esi pamodusies un ka ar tevi viss ir kārtībā." Es teicu un devos uz pirmo stāvu.

*Beatrises POV*

"Beatrise?" Izdzirdēju Lāsmas balsi.
"Čau.." uzsmaidīju.
"Ak.. tev viss ir kārtībā? Es tik ļoti uztraucos! Daniels bija iebraucis.." es viņu pārtraucu.
"Zinu. Viņš stāstīja. Taču vari nesatraukties.. man viss tiešām ir labi." Es teicu.
"Danielam arī?"
"Kādā ziņā." Es jautāju.
"Viņš šausmīgi uztraucās par tevi. Viņš divas naktis nav gulējis.." Lāsma stāstīja.
"Dēļ manis?"
"Nē zini.. dēļ manis!" Viņa iesmējās.

"Beatrise... viņš tevi mīl. Tu taču to zini vai ne?"
"Jā.." es atbildēju un nosarku.
"Un ko tu par to saki?"
"Un kā tu domā?"
"Nu man šķiet ka tas ir apbusēji?" Lāsma vaicāja.
"Jā." Es skaidri pateicu un uzsmaidīja.
"BEIDZOOOOT! Jums kauns ir tik ilgi visu vilkt garumā? Man jau apnika gaidīt kad tu šo pateiksi!" Lāsma kliedza aiz laimes.

Vēl nedaudz papļāpāju ar krustmāti un uzaicināju viņu rīt uz vakariņām. Uzzvanīju arī Everlijai un pajautāju vai varēs ierasties rīt uz vakariņām kopā ar Melāniju.. gribēju pavaicāt vai viņas vīrs nevēlas pievienoties taču nolēmu paklusēt. Nedomāju ka Daniels būs lielā starā ja uzzinās ka pati uzprasījos lai viņa tēvs ierodas uz šīm vakariņām. Manuprāt liekas ka viņiem nav labas attiecības. Everlija piekrita.

Daniels un Džeimss visu dienu kaut ko ņēmās pa lejasstāvu tādēļ es lēnām uzkāpu tajā mazajā telpā.. no kuras var redzēt koku galotnes un ir lieli stikla logi. Iesēdos vienā no pufiem un paņēmusi savu datoru klēpī, uzslēdzu mūziku. Iegāju aliexpress lai paskatītos jaunu vāciņu telefonam.

Vakarpusē beidzot nogāju lejā. Virtuvē satiku Džeimsu.

"Ak! Sveika! Daniels teica lai neeju augšā, ka tev vajag mieru. Vai viss kārtībā?" Viņš jautāja.
"Jā.. vai.. tu nezinu kur viņš ir?" Jautāju uzsmaidot.
"Viņš ir ārā. Viņš mēģina iekurināt ugunskuru. Bija doma ka šodien varētu pacept maršmelovus un pasēdēt pie ugunskura lai.. nezinu. Es varētu tevi iepazīt tuvāk.." Džeimss laipni skaidroja.
"Liels paldies! Laba ideja." Es teicu un ietinusies pledā izgāju ārā.

"Hey" iesaucos ejot uz Daniela pusi.
"Hey.. kā jūties?" Viņš paskatijās uz manis un tad turpināja likt malkas pagales ugunskurā.
"Labi. Vai šodien sēdēsim pie ugunskura?"
"Jā. Džeimss neteica?" Daniels piecēlās kājās.
"Teica. Gribēju pārliecināties." Uzsmaidīju.
"Labi... domāju ka varam saukt Džeimsu. Es viņam uzrakstīšu.. lai nav jāiet iekšā jo izskatās ka tev jau ir silti" viņš uzsmaidīja un izņēma no kabatas telefonu.

Apsēdāmies pie ugunskura.
Džeimss iznāca ārā ar ģitāru un nolicis to uz zemes sāka cept maršmelovus.

"Tu nopietni?!" Es smējos.
"Kas?" Džeimss jautāja.
"Tu iznāc ar frīking ģitāru un to vienkārši noliec zemē? Kapēc tu neteici ka tev ir ģitāra?!" Es jautāju šokā.
"Tā ir.. Daniela." Džeimss teica un es jau biju ceļā to pacelt. Nedaudz patrinkšķināju dažus akordus.

Un.. es sāku spēlēt vienu no manām mīļākajām dziesmām. Protams nevarēju noturēties un sāku dziedāt līdzi Coldplay-The Scientist.

Džeimss šūpojās līdzi un Daniels vienkārši klausijās.
Beigās noliku ģitāru sev klēpī un noliku uz tās plaukstas.

"Tik brīnišķīga! Bet.. nedaudz jānoskaņo." Piekodināju.
"Pie velna ģitāru.. tu dziedi.. un spēlē ģitāru!" Daniels bija šokā un šokēti iesmējās.
"Tas.. bija skaisti." Džeimss noteica.
"Paldies.." es teicu un uzsmaidīju.

Visu vakaru smējāmies pie ugunskura un runājāmies.
Es.. sajutos kādam svarīga.
Es sajutu mīlestību.
Es sajutu ģimeni.