28.Daļa

494 69 7
                                    

Pamodos no Beatrises šķaudiena. Meitene sēdēja savā telefonā ieritinājusies man blakus.

"Piedod.." viņa atvainojās redzēdama ka mani pamodināja.
"Viss kārtībā. Cik ir laiks?"
"Pusē vienpadsmit." Beatrise paziņoja.
"Mēs gan ilgi guļam.." noteicu.
"Tu... ilgi guli." Viņa pasmējās un tikai tad es ievēroju ka Džeimss jau ēda brokastis.

Ap pusdienlaiku izgāju ārā un pārbaudīju kāds ārā ir laiks. Ārā bija šausmīgi vēss un es momentā aizvēru ciet visus logus kas bija atvērti vasarnīcā. Džeimss un Beatrise cepa kūku un es ik pa laikam pagriezu galvu uz virtuvi un pārbaudīju vai Beatrise nestāv kājās pārāk ilgi. Es pats sēdēju ēdamtelpā pie sava laptop.

"Hahhaaaahahahaaa!!" Pēkšņi izdzirdēju.

Piecēlos kājās un ieraudzīju kas darās virtuvē. Beatrise bija netīšām pieliekusies un uzgāzusi kūkas mīklu sev tieši uz galvas. Un man likās ka tas notiek tikai filmās..

"Labi kūkas cepēji. Džeimss aizbrauks ar taksi un nopirks jums kūku, kamēr tu, jaunā dāma, uz dušu! Un ātri." Nedaudz pasmaidīju un norādīju uz augšstāvu.
"Labi boss." Viņa pasmējās un lēnām devās augšup dodot man mājienu ka viņa pati var uziet.. un ka viņai nevajag palīdzību.

Paliku lejā un Džeimss, savācis virtuvi, sāka taisīties.

"Es arī braukšu." Beatrise diez gan ātrā solī devās lejā sataisījusies un jau izmazgājusi matus.
"Lēnāk! Un nekur tu nebrauksi.." es teicu.
"Braukšu. Daniel.. tas ir svarīgi.." tikai tad pamanīju asaras viņas acīs. Izdzirdēju piebraucam mašīnu. Taxi.
"Džeimss, brauc." Es paskatijos uz viņu ar nopietnu seju.
"Labi." Viņš saprata ka notiks tā kā es to saku.
"Nē! Pagaidi.." Beatrise bļāva taču Džeimss aizbrauca.

Meitenes acīs bija asaras.

"Beatrise.. paskaidro kas notiek? Es kaut ko ne tā pateicu?" Es jautāju kad meitene saķēra galvu.
"Man ir jātiek uz mājām." Viņa teica.
"Elpo taču. Kaut kas deg?" Es jautāju.

Meitene apsēdās dīvānā un ar vienu roku saķēra sānu un ar otru slaucīja asaras. Es notupas viņas priekšā un saķēru viņas ceļgalus. Skatijos uz viņas.

"Beatrise.." es klusu čukstēju un paberzēju viņai kāju.
"Mamma ir atlidojusi.." viņa strauji elpodama teica.

Mani drusku nošokēja.

"Kā tu zini?" Es teicu mierīgi.
"Lāsma zvanīja. Mamma pieprasa lai braucu mājās.."
"Vai.. tu gribi? Braukt mājās.." es jautāju cerot ka meitene vēlas palikt.
"Protams ka es negribu! Viņa neko nezin par sānu un par tevi.. viņa nezin ko es esmu darījusi kamēr viņas nebija. Es ar viņu pārsvarā nerunāju." Meitene drebēja un tikai tagad pamanīju cik ļoti viņa tomēr nevēlas braukt.
"Bet.." es nezināju ko teikt.
"Bet man ir jābrauc!"
"Labi.. es tevi aizvedīšu."

Es piecēlos kājās un apķēru meiteni. Viņa ieķērās manā džemperī un cieši apķēra mani pretī.
Gribēju jau doties ārā no vasarnīcas un pamanīju ka Beatrise ir ģērbusies t-kreklā.

"Ņem. Ārā ir liels vējš." Es paņēmu no viesistabas manu džemperi un iedevu viņai.
"Labi. Es tev viņu atdošu kad būsim pie mājas." Viņa paziņoja.

Visu ceļu meitene virpināja savus matus un pārbaudīja vai apsējs neasiņo, lai viņas mamma neuzzinātu par šuvēm. Es nedaudz nomierināju meiteni turot viņas plaukstu uz viņas kājas.

"Esam klāt." Es teicu.

Meitene skatijās uz māju.

"Vai ienāksi iekšā?" Viņa pēkšņi pajautāja.
"Ko? Tava māte mani nositīs."
"Nē. Tu parunāsi ar Lāsmu un tad kad būšu pabeigusi runāt ar mammu, varēsi braukt. Lūdzu.."
"Kādēļ?" Es nesapratu.
"Es negribu tur būt viena.."
"Tur būs Lāsma.."
"Bet.." meitene apklusa.
"Bet?" Es jautāju.
"Bet man vajag blakus kādu, kuru es ļoti mīlu.. un uzticos." Meitene paziņoja un mēs abi paskatijāmies viens uz otra.
"Labi." Es teicu.

Ak Dievs!
Nespēju noticēt cik daudz jūsu te ir.. 😱
Liels liels paldies visiem kas joprojām lasa šo murgu!!
Kādu dienu radās ideja izveidot instagram profilu kurā varēsiet redzēt mazus spoilers kā arī balsot par dažādiem priekšlikumiem. Ja vēlies uzlabot stāstu priekš sevis, kā arī uzzināt kad top un tiks izlikta jauna daļa, pieseko Instagrama profilam
@ wattpad_kriksis

Liels paldies visiem kas spiež ⭐️
Un raksta komentārus 🔥

Mīlu, Kriksis ❤️

Tu esi vainīga!Where stories live. Discover now