Tu esi vainīga!

37.Daļa

Uzgāju atpakaļ augšā un ienākusi guļamistabā, Daniels atvēra acis.

"Es jau sāku uztraukties.. kur pazudi?" Daniels smaidīdams teica, kamēr es apsēdos viņam uz vēdera un noskūpstīju.
"Es biju lejā. Satiku tavu mammu." Teicu.
"Viss kārtībā?" Daniels vaicāja.
"Jā." Atbildēju un iekritu gultā viņam blakus.
"Vai vēlies kafiju?" Daniels jautāja.
"Jā." Atkal teicu.

Daniels aizgāja lejā un es iegāju vannasistabā lai sataisītu matus un izmazgātu zobus. Kopā ar Danielu uz balkona izdzērām kafiju. Viņš sēdēja man blakus un turēdams manu roku stāstija par kaut kādām meža takām kas agrāk atradās apkārt esošajā mežā. Es pati lidinājos kaut kur mākoņos. Beidzot biju sapratusi ka mana dzīve nav nemaz tik slikta.

"Tu atkal manī neklausies..." pēkšņi izdzirdēju Danielu sakām un paskatoties uz viņu, ievēroju ka puisis iesmejas.
"Piedod." Es arī iesmējos.
"Par ko tu atkal aizdomājies?"
"Nezinu.. vienkārši aizdomājos par mums.. par manu dzīvi un sapratu ka.. man ir paveicies." Es iedevu viņam buču.
"Man prieks redzēt tevi šādu.." Daniels pateica.

"Kas pie velna?!" Dzirdēju Danielu sakām kad gāju uz pirmo stāvu. Ienācu virtuvē.
"Kas noticis?" Jautāju.
"Ledusskapis ir gandrīz tukšs." Daniels čīkstēja kamēr es iesmējos.
"Tu vari aizbraukt uz veikalu pakaļ. Ja tu uzskati ka tas ir tukšs ledusskapis." Es noteicu un apsēdos pie letes.

Daniels aizvēra ledusskapi un atspiedās pret leti. Viņš kaut ko domāja skatoties uz zemes.

"Kas ir?" Es jautāju.
"Es nevēlos tevi atstāt bez savas klātbūtnes, taču ja neaizbraukšu, tad Mamma un mēs nomirsim badā." Daniels teica ar nopietnu sejas izteiksmi.
"Nu labi. Es aizbraukšu līdzi." Es teicu un piecēlos kājās.
"Beatrise, tu tik tikko.."
"Ai nu beidz! Tu uzpūt tādu ziloni no šīs situācijas.." es atbildēju, iedevu viņam buču un devos augšā pārģērbties.

Uzliku skropstu tušu. Uzvilku jaku virs t-krekla un kājās nedaudz saplēstas džinsas. Kājās bija baltas kedas un es paķēru līdzi manu melno somiņu kurā ieliku telefonu, maku un mājas atslēgas.

Nogāju lejā un ievēroju ka Daniels ārā staigā apkārt un nedaudz uztraucas, jo rokās virpina mašīnas atslēgas.

"Daniel.. lūdzu beidz satraukties." Teicu izejot ārā.

Viņš pamāja ar galvu un mēs uzsākām ceļu uz pilsētu.
Protams ka es arī uztraucos, taču, ja par to nedomāši tad viss būs kārtībā.

Daniels uzlika roku uz mana kājas augšējā stilba. Es uzliku roku uz viņa rokas un vienkārši skatijos ārā pa logu.

Iegājām veikalā un Daniels cieši turēja manu roku. Ar Otru roku viņš paņēma iepirkuma ratiņus. Staigājām pa veikalu un teicu lai Daniels aiziet pakaļ pienam.. viņš atlaida manu roku un centās ātri aizskriet viņam pakaļ, kamēr es skatijos uz augļiem. Gāju atpakaļ pie Daniela un pabeiguši iepirkties, teicu lai iebrauc pie Lāsmas.

Nedaudz parunājām ārā ar Lāsmu. Nevēlējos iet iekšā mājā pēc visa tā kas notika.

Piebraucām pie Vasarnīcas un Danielam pazvanīja draugs. Viņam klubā esot notikusi kāda ķibele ar audio sistēmu un vajagot Daniela palīdzību. Viņš apsolīja ka būs atpakaļ uz vakariņām.

Protams daļa no manis satraucās. Tas kas notika pie kluba ir.. neaizmirstami. Taču es uzticos Danielam. Viņš māk par sevi pastāvēt ja arī kaut kas atgadītos.

Uztaisīju lazanju.
Kopā ar Everliju paspējām apēst savas porcijas un viņa aizgāja gulēt.

22:00
Es apsēdos lejā pie letes. Mājā visas gaismas bija izslēgtas un vienīgā gaisma kas dega bija virtuves nosūcēja lampiņa.

23:22
Man acīs bija asaras. Daniels neatbildēja uz zvaniem. Viņa telefons bija izslēgts vai arī izlādējies.

00:36
Es sēdēju ārā ietinusies pledā pie ugunskura. Es biju noraudājusies. Manas acis krita ciet un jau pēc brīža es noliku galvu uz spilvena kas atradās uz baļķa un aizmigu.

1:04
Es dzirdēju fonā mašīnas skaņu. Nevēru vaļā acis jo miegs ņēma virsroku, taču tad kāds uzlika roku man uz pleca un es ātri satraukusies pielecu kājās.

"Hey." Daniels pienāca pie manis.
"Kur pie velna tu biji?!" Es biju nedaudz dusmīga.
"Piedod.. mums bija jābrauc pakaļ jaunam vadam uz citu pilsētu. Pa ceļam mašīnai pārdūrās riepa un kamēr mēs nomainijām, pagāja ilgs laiks." Daniels mani apķēra.
"Tu varēji pazvanīt. Es nespēju aizmigt ar domu ka tevis nav!" Es izrāvos no apskāviena.
"Man izlādējās telefons."
"Tev mašīnā ir kur uzlādēt." Es pagriezu pret viņu numuru.
"Jā.." Daniels pienāca pie manis un apķēra mani no aizmugures.. "Taču lādētāja vads bija palicis vasarnīcā."

Es vienkārši izrāvos no viņa apskāviena un devos iekšā. Sēdēju uz balkona un domāju līdz viņš apsēdās man blakus un saķēra manu plaukstu.

"Tik tiešām piedod, susur." Viņš skatijās uz manis un mana sirds atmaiga.

Es nebiju dusmīga vienkārši nedaudz aizsvīlos par to ka man bija jāsatraucas.

"Neprasi piedošanu.. es aizsvīlos par neko." Es teicu.
"Nē.. tev bija labs iemesls.. it īpaši pēc tā kas ir noticis tavā dzīvē.. es zinu ka varēju pabrīdināt.. es varēju tevi ņemt līdzi." Viņš teica.

Es pagriezos un noskūpstīju viņu.

"Viss kārtībā." Es noteicu.
"Labi. Lien gultā.. tu esi nogurusi un tu esi nosalusi. Ugunskurs jau bija izdzisis." Daniels mani apķēra.
"Kur tu dosies?" Es atkal taisijos satraukties..
"Nekur. Es aiziešu līdz mašīnai, pakaļ telefonam un pie reizes izmetīšu papīrus kas sakrājušies mašīnas durvīs. Uzpīpēšu un nākšu augšā." Viņš teica.
"Labi.. bet nepazūdi nekur." Es teicu.

Ielīdu zem segas un nodrebinājusies izlēmu tomēr aiztaisīt balkona durvis. Paņēmu no skapja vēl vienu segu un apsegusies kārtīgi aizvēru acis. Drīz vien jutu kā Daniels lēnām ielien man blakus un nobučo manu vaigu, klusi novēlot arlabunakti. Pieglaudos viņam tuvāk un pēc dažām sekundēm jau aizmigu.

Dzirdēju fonā Everliju.
"Es braukšu.. lūdzu pieskatat viens otru un ja kas, tad zvanat Fēliksam.. tu zini ka vari uzticēties tēva draugiem."
"Jā mammu. Brauc. Atpūties" Daniels miegains teica.
"Tu zini ka tas meitēns ilgi vakar tevi gaidīja? Es lasīju grāmatu un neilgi pirms tavas atbraukšanas viņa raudot dedzināja ugunskuru." Everlija raizējās.
"Viss kārtībā mammu. Brauc.. taxi jau tevi laikam gaida." Daniels joprojām miegains pagriezās un apķēra mani. Viņš pavilka segu augstāk lai tā mani kārtīgi apsedz.

"Vai viss kārtībā?" Drošības pēc.. es pat nezinu kapēc bet tomēr pajautāju.
"Jā.. viss ir kārtībā." Viņš nobučoja mani un tad aizvēris acis atkal iemiga.

To pašu darīju arī es.