Tu esi vainīga!

21.Daļa

Ienākusi savā istabā es atvēru logu un kārtīgi izvēdināju karsto istabu. Vakarpusē biju sakārtojusi istabu un sēdēdama uz zemes, kārtoju pēdējos dokumentus.

*Bzz bzz*

Paskatijos uz telefona ekrāna.

~Vai tu esi augšā?~

Dīvains jautājums. Paskatijos pulkstenī un bija viens naktī. Tas nozīmē ka Lāsma bija aizmigusi uz dīvāna un aizmirsusi novēlēt man arlabunakti.

~Jā~ atbildēju uz Daniela īsziņu.
~Kādēļ neguli?~
~Negribu. Kārtoju istabu.~
~Skaidrs.~
~Un kapēc tu neguli?~
~Taisos braukt uz ballīti.~
~Skaidrs.~
~Varbūt gribi braukt līdzi?~
~Nezinu vai tā ir laba doma..~
~Aiziet. Būs jautri.~

Brīdi apdomāju viņa piedāvājumu.

~Nu labi.~
~Taisies. Pēc pusstundas tevi savākšu :)~
~okke~

Uzvilku melnu apspīlētu kleitu. Tā jau divus gadus stāvēja manā skapī tači es viņu nevilku. Man nepatīk svinības un vilkt kleitas. Uzvilku melnas augstpapēžu kurpes un līdzi paņēmu baltu somiņu.

Izgāju no savas istabas ļoti klusu. Nogāju lejā turot savas kurpes rokās.

"Kur tu iesi?" Lāsma sēdēdama dīvānā jautāja.
"Es.. taisijos kopā ar Danielu iet uz ballīti." Teicu.
"Kur viņš ir? Vai tad neienāks iepazīties?"
"Emm.. varbūt citreiz. Ok?" Es jautāju.

Izgāju no mājas un drīzumā jau Daniels mani savāca.

Piebraucām pie ļoti populāra un diez gan dārga kluba taču mēs abi tikām iekšā par velti, jo Daniela mamma pazīst kluba īpašnieku. Vismaz tā Daniels teica. Apsēdāmies VIP zonā kur satikām arī Kilberliju.

"Labi izskaties." Kimberlija izteica komplimentus un pasūtija dzērienus.
"Ko tu dzersi?" Viņa vaicāja.
"Es.. nedzeru." Es paskatijos uz Danielu.
"Viņa dzers Margaritu." Daniels paziņoja.
"Labi. Iesākumam 2 Margaritas un vienu Martini." Kimberlija noteica un bārmenis aizgāja tos uztaisīt.
Iespēru ar kāju Danielam pa ceļgalu un nedaudz smaidīdama skatijos uz viņa dodot mājienu ka nevajadzēja.

Fonā sāka skanēt dziesma "Generation party" un es protams ka smaidīju.

"Šī dziesma bija viena no manām party mīļākajām." Es noteicu kad Daniels uz mani dīvaini paskatijās.
"Nu tad ejam.." viņš piecēlās kājās un paķēra mani aiz rokas.

Izgājām lielajā telpā kur knapi bija vieta un sākām dejot. Dziesma bija perfekta un es jutos lieliski.

*Daniela POV*

Skuķis dejoja tā it kā būtu riktīgs ballīšu zvērs. Tikai daži šajā klubā zināja cik patiesībā viņa ir jauka un gudra. Viņa nebija nekāda mauka un noteikti viņa bija īpaša.

Pēc stundas abi sarkani devāmies atpakaļ uz VIP zonu kur Kimberlija jau bija pasūtijusi uzkodas un vēl dzērienus. Iedrošināju Beatrisi lai atslābst un iedzer.

Meitene bija izdzērusi jau 6 kokteiļus kad abi dejojām. Biju tā iekarsis ka pilnīgi aizmirsu ka esmu pie stūres. Lai gan neesmu dzēris un nemaz netaisos, derētu uzpīpēt. Kompānijas pēc paķēru aiz plaukstas Beatrisi.

Viņa turēdama manu plaukstu nāca man līdzi uz parka pusi kas atradās dažus metrus no kluba.

"Mums tiešām jāiet tik tālu?" Skuķis izklausijās tā it kā nebūtu dzērusi.
"Jā.. cik es zinu tu esi iedzērusi un var iekļūt nepatikšanās."
"Nu labi." Viņa teica un saķērusi manu plaukstu stiprāk sekoja.

Izvilku cigarešu paciņu no kabatas un Beatrise uz manis skatijās.

"Ko?" Jautāju.
"Tikai vienu."
"Beatrise, nē." Es teicu.
"Kādēļ? Es netaisos atsākt pīpēt un cik es zinu Leo vairs nav mūsu dzīvē. Tikai vienu.." skuķis lūdzās.
"Mūsu dzīvē?" Es skatijos uz viņu.
"Dzīvēs. Abu atsevišķajās." Beatrise sarāvās uz sāka justies neveikli.
"Labi. Tikai vienu." Es viņai iedevu cigareti un meitēns man apsēdās blakus.

Kad atgriezāmies klubā Beatrise izdzēra vēl pāris kokteiļus pirms abas ar Kimberliju sāka dzert grādīgos tīros stipros alkahola dzērienus.

Bija jau pusē trīs un abas meitenes bija vārgas. Beatrise jau bija piemigusi man uz pleca, un Kimberlija laizijās ar kaut kādu vīrieti. Paziņoju ka dodamies mājās.

Beatrise jau bija aizmigusi un man nācās viņu paņemt un nest uz mašīnu. Piesprādzēju viņu aizmugurējā sēdeklī un devos uz viņas māju.

"Beatrise.." nedaudz pabakstiju viņas plecu. Stāvēju un mēģināju viņu pamodināt jau 15 minūtes.
"Daniiiiii... beidzz." Viņa čīkstēja.
"Mēs esam mājās." Es paziņoju.

Viņa lēnām atvēra acis.

"Vai tu uziesi augšā?" Jautāju jo nevēlējos lai viņa iekuļas problēmās ar savu mammas māsu ja es esmu blakus.
"Kur tu iesi?"
"Es braukšu mājās."
"Ko?" Viņa jautāja.

Skuķis bija diezgan daudz iedzēris taču joprojām izskatijās k viņa ir gandrīz pie pilna prāta.

"Lūdzu paliec." Viņa teica un pienāca ļoti tuvu pie manis.
"Tava mammas mās.."
"Lāsma neko neteiks." Viņa atbildēja.

Es brīdi padomāju. Es nevēlējos viņu pamest šādā stadijā vienu, jo tomēr var redzēt ka viņa ir iedzērusi.

"Labi.. ejam." Es noteicu.

Mēģināju iet cik klusu vien var. Beatrise turējās pie margām un lēnām gāja uz savu istabu. Viņa iekrita gultā.

"Daniii... vai aiziesi pakaļ ūdens glāzei?" Viņa jautāja.
"Lejā?"
"Jā.."

Lai arī negribēju iet, es izgāju no istabas. Nogājis lejā ieslēdzu virtuvē gaismu un paņēmis ūdens glāzi, gāju atpakaļ augšā. Meitene jau gulēja un es nevēlējos viņu piecelt tikai dēļ ūdens glāzes. Ielīdu viņai blakus un aizmigu.

No rīta pamodos un Beatrise bija saķērusi galvu.

"Hey. Viss kārtībā?" Jautāju apsēžoties.
"Jā. Sāp galva vienkārši." Viņa pasmaidīja un apgūlās.
"Vai tev kaut ko atnest?" Es jautāju.
"Lejā virtuvē ir zāļu kaste.. pirmajā atvilknē pie krāsns. Vai vari sameklēt ibumetīnu?" Beatrise jautāja.
"Jā. Protams." Es teicu.

Nogāju lejā. Meklēju atvilknes taču nekur tās neredzēju.

"Labrīt?" Mani nobiedēja Skuķa mammas māsa.
"Ak. Labrīt. Es.."
"Tu esi Daniels?" Viņa smaidīja.
"Jā." Es atviegloti nopūtos.
"Beatrise par tevi stāstīja."
"Es.. meklēju ibumetīnu. Vai.."
"Pa kreisi. Plauktiņā ir groziņš ar zālēm."
"Paldies." Es teicu.
"Vai tu paliki te?"
"Em. Jā bet.. nekas nenotika.. starp mani un Beatrisi."
"Viss kārtībā. Ceru ka paliksi līdz pat vakariņām. Esmu pasūtijusi uz astoņiem ķīniešu galdu un ceru ka sastādīsi man ar Betuci kompāniju." Lāsma smaidīja.
"Jā. Protams.." es uzsmaidīju un devos augšā.

Šī saruna lika manai sirdij pukstēt strauji.