Tu esi vainīga!

32. Daļa

Es pamodos ar mokām. Nevēlējos līst ārā no gultas, taču ieraugot ka Daniels nav istabā, piespiedu sevi piecelties un sataisīties. Šodien jutos diez gan labi, neskaitot to ka nevēlējos celties. Uzvilku džinsu šortiņus un t-kreklu. Matus sataisīju copē un kājās uzvilku čības.

Nogājusi lejā atradu Džeimsu virtuvē. Sasveicinājos un brīdi domāju vai vēlos ēst. Nespēju atturēties no garšīgajām karstmaizītēm un kafijas ko Džeimss man bija pagatavojis. Pateicos ar vieglu apskāvienu un devos ārā uz baseina pusi, kur atrodoties Daniels.

"Labrīt." Es uzsmaidīju un apsēdos pie baseina malas noliekot sev blakus šķīvi ar divām karstmaizēm un kafiju.
"Labrīt. Kādam šodien ir apetīte?" Daniels uzsmaidīja un piepeldēja pie manis.
"Nedaudz." Teicu un noliecos pie Daniela lai iedotu viņam negaidītu buču, taču Daniels nebija nemaz tik pārsteigts jo to pašu arī gatavojās darīt viņš.

Apēdu brokastis kamēr izstāstīju Danielam visu par šodienas vakariņām. Acīmredzot mēs šodien brauksim uz pilsētu lai iepirktos.

"Klau.. man īstenībā tev bija jautājums.." Daniels izlīda no baseina un kļuva diez gan nopietns.
"Klau.. es padomāju. Tu vienmēr esi blakus un.. es netaisos tevi nekur laist, taču.. varbūt tu vēlies aizbraukt uz mājām? Varbūt vēlies pabūt viena?" Viņš jautāja.

Es piegāju pie viņa klāt un sakarā ar to ka viņš bija jau noslaucījies dvielī, jau bija sauss, es viņu apķēru.

"Es nevēlos nekur iet bez tevis.. protams ja tu pats nevēlies pabūt viens." Es teicu.
"Protams ka nē.. es vēlos būt tev blakus."
"Ko teiksi ja mēs tagad brauksim uz veikalu? Vakariņas ir jau šovakar, bet vēlos laicīgi pagatavot ēdienu."
"Labi. Paņemšu mašīnas atslēgas, vai tu esi gatava?"
"Jā. Es lēnām došos uz mašīnu." Atbildēju un devos.

Pasēdēju telefonā un pēc brīža ieraudzīju, kā Daniels smaidīdams atvadījās no Džeimsa un ar jaku elkoņa locītavā, telefonu rokā devās uz manu pusi.

"Paķēru līdzi jaku. Pilsētā sola vēsu laiku.." viņš teica.

Drīz uzsākām braukt. Veikalā Daniels paņēma iepirkuma ratiņus un abi gājām cauri veikalam pēc saraksta kuru biju izveidojusi mašīnā. Kad ratiņi bija gandrīz pilni, izvilku no kabatas karti taču Daniels pabīdot mani tālāk, kartes vietā iebāza savējo. Es.. īstenībā paliku dusmīga.
Palīdzēju aiznest vieglāko maisiņu uz mašīnas bagāžas atdalījumu un iesēdusies priekšā Daniels uzsāka braukt. Viņš sāka stāstīt par notikumu kas atgadījās klubā bet es skatijos ārā pa logu.

"Beatrise." Pēkšņi izdzirdēju.
"Ko?" Es pagriezos pret tevi.
"Tu manī neklausies. Pēdējās divas minūtes es murmināju par to kāda tu biji maita kad tevi satiku." Viņš teica.
"Piedod." Es atbildēju un atkal aizgriezos.

Daniels strauji sabremzēja un mana sirds sāka strauji pukstēt. Daniels apstājās ceļa malā.

"Ko pie velna tu dari?!" Es jautāju sašutusi.
"Kas notika? Par ko tu tagad dusmojies?" Daniels jautāja.

Es palieku nopietna un sakrustojusi rokas skatijos uz saviem pirkstu galiem.

"Kādēļ tu neļāvi man samaksāt?" Es jautāju.
"Tas ir tas par ko tu dusmojies?" Daniels smaidīdams iesmējas un tad pamanīja ka es esmu nopietna.
"Atbildi." Teicu.
"Beatrise.. tu joko? Kādēļ tev jātērē sava nauda? Es uzskatu ka pieklājīgāk ir maksāt man." Daniels smaidīja.
"Tu saproti ka es jau tā var teikt pie tevis dzīvoju? Un tagad tu vēl neļauj man samaksāt par ēdienu.. man nepatīk dzīvot uz citu rēķina." Teicu un paskatijos ārā pa logu.
"Nu Beatrise beidz.." viņš zemā balsī teica.

viņš lēnām līda mani apķert un es nenoturējos un sāku smieties par to cik smieklīgā balsī viņš runāja. Kad abi beidzām smieties tad viņš uzspieda man uz vaiga buču.

"Lai šī būtu pēdējā reize kad tu manā klātbūtnē vēlies izmantot savu kredītkarti." Viņš teica mani atlaižot.
"Neapsolu." Es pasmējos.
"Un tev nav jājūtas tā itkā tu dzīvo uz mana rēķina. Tu dzīvo ar mani.. es tevi mīlu un kā jau šorīt teicu, es gribu būt tev blakus." Viņš teica.
"Vai šis skaitās kā mūsu pirmais strīds?" Es klusām pajautāju.
"Vai mēs skaitamies kopā?" Viņš smaidīja.
"Vai tas skaitās kā jautājums?" Es čukstēju.
"Vai tas skaitās ka tu piekrīti?" Viņš nočukstēja un pēc tam kā es pakratīju galvu un uzsmaidīju, viņš saņēma manu plaukstu.

"Vai varam iebraukt saldumu veikalā?" Es jautāju pilnā balsī un abi sākām smieties.

Iegājām saldumu veikalā "Sweet king" un manas acis apžilbināja lustras kas izgaismoja pašu gardāko saldumu izvēli kādu jebkad esmu redzējusi.

Piepirku daudz saldumu un abi devāmies mājās. Pie vasarnīcas piebraucām tikai ap sešiem vakarā jo bija ceļu remontdarbi.

Džeimss palīdzēja salikt produktus pa vietām kamēr es atpūtināju sānu. Visa staigāšana mani nogurdināja.

Pagatavoju vakariņas. Vista, ar vārītiem kartupeļiem baltvīna mērcē, sautēti dārzeņi, cēzara salāti tuem, kuri nevēlējās sautētos dārzeņus. Saldajā pagatavoju manu mīļāko cepumu torti kā arī saldējuma kokteiļus. Tagad.. gaidijām viesus.