Iespējamais...

1.

Pirmdiena 14.maijs

Rīts, kā jau rīts. Pecēlos no modinātāja rūkoņas uz mana baltā galdiņa, kas bija nokrauts ar grāmatām. Pulkstenis rādīja 7:10. Skola man sākās 8:30. Riebjas man skola.Negribīgi piecēlos un devos uz dušu nomazgāties. Nomazgājos pēc tam saģērbos. Es uzvilku pelēku hūdiju ko laikam biju paņēmusi no Keilaba, uzvilku melnus legingus un nike air force. Devos lejā uz virtuvi brokastot. Skreinot lejā pa trepēm satiku Olīviju.
-Labrīt!
Tecu miegainajai māšelei
-Labrīt...Labrīt...
Olīvija pasmaidīja un gāja augšā.
Noskrēju uz virtuvi un tur mamma gatavoja brokastis.
-Labrīt!
-Vai, labrīt meitiņ...brokastīs būs pankūkas, tavas iecienītākās.
-Uuuu labi...
Uzliku pankūkas uz šķīvja un man sāka vibrēt telefons. Zvanītājs bija Keilabs.
-Jā?
-Goodmornin'
-Jā, labrīt, labrīt...
-Klausies māšuk, es neesmu tagad uz vietas nu vispār neesmu mājās un... nu tevi uz skolu aizvedīs Eidens...
-Nē es ar viņu nebraukšu!
Es laikam jums nepieminēju Eidenu, viņs ir Keilaba labākais draugs, man viņs tā riebjas, jo viņš ir tik annoying.
-Soooory...
Viņs noteica un nometa klausuli. Es nevaru iedomāties tagad man uz skolu būs jābrauc ar to idio... ughhh kaut Olīvija brauktu ar mani, bet nē, jo viņa ir apslimusi.
Pulkstens bija 8:18. Drīz sāksies stundas, bet tas EIDENS vēl nebija klāt. Pēc kādām 5 minūtēm es ārā dzirdēju mašīnas rūkoņu. Paķēru somu un skrēju dusmīga ārā pa durvīm.No mašīnas izkāpa tas...garais...melnacainais...puisis, teikšu godīgi viņš ir izskatīgs, bet NĒ! Fuj, par ko gan es domāju.
-Sveika Amber...
Eidens nopūtās un turpināja.
-Kā jau vienmēr tik izskatīga...
Viņš smaidot to pateica. Par šiem visiem gadiem no viņa mutes iznāca kautkas tāds?!?!?! Es tam neticēju, visus gadus viņš mani tikai kaitināja, bet tas tomēr bija dīvaini jo viņam ir 19 man 16...
-Aizveries un ved mani uz skolu!
Es dusmīgi noteicu.
-Labi jau labi...
Smaidot to teica.
Es iekāpu viņa melnajā Mercedes un mēs sākām braukt. Ceļš līdz skolai nav tāls, kādas 10 minūtes. Man novibrēja telefons un ziņa bija no Izabellas.
-Labrīt, kur tu esi? Tūlīt sāksies stundas!
-Gm, es jau braucu ar EIDENU!
-Ar Eidenu???????Nekas skolā izstāstīsi.
Ak cik Iza ir ziņkārīga. Piebraucām pie skolas. Eidens paskatījās uz mani ar savām melnajām acīm, kas nu tagad izkskatījās tumši brūnas, viņš gaidīja itkā man viņam kas bija jāsaka.
-Lūdzu!
Eidens noteica.
Es vienkārši neko nesakot izkāpu no mašīnas un sāku iet uz skolas pusi, bet tad mani aiz rokas kāds sagrāba, tas bija Eidens.
-Ko tu dari! Laid mani vaļā!
-Varēji vismaz paldies pateikt...
Viņš to smīnot noteica un atlaida manu roku.Ko gan tas āksts ir iedomājies! Es iegāju klasē un sapratu ka stundas ir sākušās, nē nu lieliski. Iegāju matemātikas klasē, jo tā bija pirmā stunda. Skolotājs uz mani dīvaini noblenza. Es atvainojos ka nokavēju. Iza man māja un es gāju viņai sēsties blakus.
-Čauuu!
Iza čukstus noteica.
-Hey!
-Tagad stāsti, kas tev bija ar Eidenu!!!
Meitene bija tik ziņkārīga, bet es pat par to nevēlējos runāt, jo man bija sabojāts viss rīts.
-Es nevēlos par to nemaz runāt...
Dusmīgi noteicu.
-Amber, nu daavaj, im ur bestie!
-Ugh fine...
Es piekritu Izabellai un sāku stāstīt.
-Nē nu vienkārši viņš veda mani uz skolu, jo Eidens nebija pilsētā, un mani nebija kas aizved, jo mamma uzreiz kā pagatavoja brokastis, aizlaidās uz darbu...
-Wouw... un jūs ar Eidenu runājāt????
Viņa kļuva vēl ziņkārīgāka. Es gribēju viņai izstāstīt par to ko viņs man pateica, bet tas jau nebija nekas svarīgs.
-Nē, es ar viņu netaisos vispār runāt, riebjas man viņš!
Es riebīgi noteicu, jo es tiešām ienīdu Eidenu.Mēs pievērsāmies stundai.