Iespējamais...

48.

Kā tas man tagad jāsaprot? Nobolīju acis un gāju pie Leas. Atvēru istabas durvis un meitene sēdēja manā gultā un skatījās kautko telefonā.
-Nu?
Lea piecēlās un man jautāja.
-Viņš aizvedīs.
Noteicu, bet man galvā ir tikai Eidena pateiktie vārdi.
-Kas noticis?
Lea jautāja un piegāja man tuvāk. Vai man viņai teikt?
-Nekas... vienkārši... ai tas nav svarīgi.
Ierunājos un biegās uzspiedu fake smaidu.
-Nē Amber, saki, kas noticis?
Nopūtos un nu laikam man viņai ir jāpasaka.
-Ejot pie Viljamsa es satiku Eidenu...
Runāju un Lea uz mani skatījās ar nopietnu sejas izteiksmi.
-Un? Viņš kautko teica?
Jautāja draudzene.
-Jā viņš... viņš domā, ka man un Andreasam kautkas ir.
Teicu. Man vēljoprojām patīk Eidens un pat ļoti, es jau nevarētu tā uzreiz saiet ar citu.
-Lai domā ko grib.
Teica Lea un uzlika savu roku man uz pleca.
-Jā...
Nopūtos un noteicu.
-Nedomā par to un tagad dodamies pirkt savas kleitas!
Teica Lea un iesmējās, kas lika arī man mazliet iesmieties. Devāmies ārā no manas istabas un gājām pie ārdurvīm kur Viljams jau mūs gaidīja.
-Dodamies?
Jautāja Viljams. Pakratīju galvu atbildot ar "jā" un tad jau devāmies uz viņa mašīnu. Viņam ir skaists Audi Q8. Iekāpu priekšā blakus sēdētāja pusē un Lea aizmigurē. Uzsākām braukt. Manas domas atkal aizklejoja pie Eidena. Kāpēc man viņš vispār bija jāiepazīst? Kādēļ vajadzēja tā iemīlēties viņā? Kāpēc viņš tā vienkārši mani nokrāpa ar manu pašas labāko draudzeni? Ļoti ceru, ka manas stiprās jūtas pret viņu ātri pazudīs un varēšu tās dod kādam citam, kas tiešām tās novērtēs. Protams man ļoti sāp, jo mums bija daudz labu atmiņu, bet man šķiet, ka slikto bija vairāk. Riebjas man tas, ka viņš to izdarīja pēc mammas un Olīvijas nāves kad man vajadzēja viņa atbalstu viss vairāk, bet nu kā jau teicu, tādiem cilvēkiem kā Eidenam, viņiem vienkārši nav jūtu pret citiem. Jutu kā pār manu kreiso vaigu notecēja karsta asara, sāpju pilna asara. Neuzkrītoši to noslaucīju un vēroju pa logu pilsētu. Man patīk Teksasa. Tās skaistie skati ir viss labākie. Pagājušas apmēram kādas četrdesmit piecas minūtes un mēs jau esam klāt. Paskatījos uz Leu un viņa ir tik laimīga šeit būt, es gan nē.
-Beidzot!
Priecīgi iespiedzās draudzene. Pasmaidīju viņai un tagad jau visi trīs devāmies iekšā veikalā, jā arī Viljams nāk ar mums. Ieejot iekšā varēja jau redzēt viss dažādākās kleitas.
-Labdien, kā varu palīdzēt?
Pie mums pienāca smaidīga veikala darbiniece un jautāja.
-Sveiki, manai meitai un viņas draudznei tūlīt būs izlaidums un mēs meklējam kleitas.
Runāja Viljams.
-Skaidrs, sekojiet man.
Teica darbiniece. Šis veikals ir ļoti skaists. Darbiniece mūs ieveda jaunā, speciālā telpā kur laikam atradās tās "īpašās" izlaiduma kleitas.
-Nu meitenes, kādas kleitas interesē? Kāda krāsa, garums?
Teica darbiniece. Šajā telpā ir ļoti skaistas kleitas, daudz skaistākas par tām kas bija pirmajā telpā.
-Es vēlos maigi rozā krāsa un arī ne pārāk kuplu un garu.
Teica Lea.
-Labi un Jums?
Darbiniece jautāja man. Kādu kleitu es vispār vēlos? Dažas sekundes apdomāju.
-Tumši sarkana krāsa, var būt gara un būtu labi, ja būtu griezums kājā.
Teicu. Ļoti ceru, ka būs tāda kleita kādu es tieši vēlos.
-Uzgaidiet dažas minūtes un es atgriezīšos ar mums pieejamajām kleitām.
Noteica darbiniece un aizgāja laikam meklēt kleitas. Apsēdāmies mīkstajos atpūtas krēslos un gaidījām kad viņa atgriezīsies. Pēc neilga laiciņa darbiniece atnāca un viņai rokās bija kādas septiņas kleitas, nav ne jausmas kā viņa visas varēja atnest.
-Tā, trīs būs priekš Jums un četras Jums.
Man tika trīs un Leai četras. Ahh es nevēlos vēl viņas mērīt, bet nu tas būs jādara.
-Tur mums ir ģērbtuves.
Norādīja darbiniece uz durvīm. Tur bija divas ģērbtuves.
-Ejam?
Jautāja Lea. Pakratīju galvu atbildot ar "jā" un tagad jau devāmies mērīt kleitas. Paņēmu pirmo kleitu. Tā ir ar garajām rokām, tai ir ļoti maigs audums un kā jau es gribēju, tai ir iegriezums kājā. Izskatās ļoti skaista. Kleita tagad atradās man virsū, bet man īsti nepatika kā tā izskatās, tā bija mazliet par kuplu.
-Amber tu gatava?
No otras ģērbtuves pabļāva Lea.
-Jā!
Atbildēju un pamazām vēru vaļa durvis. Izgāju no ģērbtuves un Viljams skatījās uz mani ar pavisam nopietnu skatienu.
-Tā... tu izskaties tik labi.
Viņš noteica.
-Paldies!
Atbildēju un tagad no ģērbtuves iznāca Lea. Viņai virsū bija maigi roza kleita, ne pārāk kupla un tai bija daudz mazu spīgulīšu. WOW.
-Tā ir tik skaista.
Teicu draudzenei.
-Tavējā arī.
Teica Lea.
-Kā jums patīk?
Jautāja darbiniece. Kā jau teicu man īsti nepatīk kleitas kuplums. Priekš manis mazliet par kuplu.
-Es pamērīšu nākošo, jo ši man liekas par kuplu.
Pieklājīgi atbildēju.
-Viņa uz Jums izskatas lieliski, bet droši mēriet vēl. Kā ar Jums?
-Pārāk daudz spīguļu.
Teica Lea.
-Arī izskatas lieliski.
Abas ar Leu gājām atpakaļ ģērbtuvē un mērījām nākošo. Otrajai kleitai bija pārāk liels  izgriezums un man tā īsti nepatika, bet darbiniece un Viljams teica ka tā esot īstā, man gan tā nelikās. Leai likās sava par garu. Nu ir laiks mērīt pēdējo. Uzvilku to un... jā, šī ir tā kleita par ko es tieši domāju. Tai ir perfekts izgriezums kājā, lielisks kuplums un garums, tā ir perfekta. Izgāju no ģērbtuves un nostājos.
-Amber...
Ierunājās Viljams.
-Šī ir īstā.
Teicu un man par acīs sariesās asaras, nezinu kāpēc.
-Tā ir tik ļoti skaista.
Teica Viljams un varēja redzēt arī viņa spīdīgās acis. Iesmējos un tagad jāgaida Lea.

Jauna daļa!!!<3 Komentē kā patika! (Kleitu bildes es ielikšu izlaiduma daļā)

:)