12.

134 13 4
                                    

Iegājām istabā un tā smaržoja pēc Olīvijas, pēc narcisēm... Māsas istaba vienmēr bija kārtīga, viss bija savā vietā. Virs gultas uz sienas viņai bija salīmētas bildes ar mani, es piegāju pie tām un skatījos. Man acīs sariesās asaras. Eidens stāvēja istabas stūrī un visu pārskatīja. Uz loga māsai bija novietota liela vāza ar narcisēm.
-Tie bija viņas mīļākie ziedi...
Paņēmusi vienu ziedu rokā un pagriezusies uz Eidena pusi teicu, viņš uz mani skatījās ar bēdām acīs, jo laikam varēja iztēloties to kam es eju pāri. Es skatījos uz ziedu un atcerējos visas labās atmiņas kopā ar Olīviju. Atceroties visu labo man sāka tecēt sāpīgas asaras pār vaigiem.
-Amber...mēs varam arī iet. Tev nav šeit jāatrodas.
Nedroši Eidens man teica, jo laikam bija izdzirdējis kā es šņukstu. Pagriezos pret viņu un treicu.
-Labi ejam...
Noslaucīju asaras un devos uz durvju pusi. Izgāju pirmā no istabas un Eidens pēc manis, mierīgi viņš aiztaisīja Olīvijas istabas durvis un vēroja mani. Es atspiedos pret gaiteņa sienu un nošļūcu pa to uz zemes, saķēru galvu ar savām plaukstām un raudāju.
-Man viņas pietrūkst...man tā viņas pietrūkst...
Eidens izdzirdējis manu skāmo un piegāja pie sienas, kas bija pretī man un apsēdās zemē un skatījās uz mani.
-Man arī pietrūkst Rebekas...
Rebeka bija Eidena mamma kas gāja bojā kad viņam bija 8 gadi. Es paskatījos uz puisi un viņa acīs varēja redzēt sāpes. Es piecēlos no savas sienas puses un aizgāju pie Eidena, es apsēdos zemē pie viņa un uzliku savu galvu uz viņa pleca. Man ievibrējās telefons, kas bija manā hūdija lielajā kabatā un ziņa bija no Izabellas. Es atvēru viņas ziņu un tur bija rakstīts.
-Tavs brālis ir visslabākais!
Es parādīju ziņu Eidenam un mēs abi iesmējāmies. Nodomāju atbildēt draudzenei.
-Es zinu:) Jūs esat mājās?
Aizsūtīju ziņu un pēc kāda brītiņa man atnāca atbilde.
-Nē...viņš mani aizveda uz kino! :)
Izlasījusi meitenes ziņu es biju nelielā šokā, jo Keielabam Izabella īsti nekad nav tā patikusi.
-Viņš viņu aizveda uz kino.
Teicu Eidenam smaidot.
-Mēs arī varam braukt ja tu gribi.
Eidens man pēkšņi pateica un es mazliet nosarku, mēs vēljoprojām abi sēdējām zemē pie sienas.
-Tu gribi braukt ar mani uz kino?
Izbrīnīta paskatījos uz puisi un jautāju.
-Kāpēc gan ne?
Smaidot teica Eidens.
-Tagad ej un sataisies, gaidīšu tevi lejā.
Piecēlies kājās un stāvot man pretī teica Eidens un tad pasniedza man roku lai ceļos.
-Nu labi...
Noteicu un paņēmu Eidens roku un piecēlos. Mūsu skatieni atkal sastapās.
-Labi...es iešu sataisīties.
Novērsos no viņa skatiena un teicu.
-Jā labi...tad es gaidu tevi lejā.
Smaidot viņš teica un nogāja pa kāpnēm uz 1 stāvu. Es iegāju savā istabā un piegāju pie skapa lai izvēlētos ko vilkt. Izvēlējos zilus mom jeans un baltu blūzīti, kājās šoreiz uzvilku baltas converse kedas. Saģērbos un uzliku mazliet make up. Biju gatava. Piegāju pie spoguļa un pēdējo reizi paskatījos uz sevi, nenoliegšu, izskatījos labi. Paņēmu savu Channel mazo rokas somiņu un ieliku tajā telefonu un maku. Izgāju no savas istabas un kāpu lejā pa kāpnēm. Redzēju ka Eidens stāvēja atstutējies pie izejas durvīm un skatījās kautko telefonā. Izdzirdot manus soļus viņš paskatījās uz mani no augšas uz leju un nāca man klāt.
-Kas?
Jautāju.
-Skaisti izskaties...
To pateiktdams Eidens es mazliet nosarku.
-Paldies...
Atbildēju.
-Dodamies?
Jautāja Eidens.
-Labi.
Izgājām no mājas, es aizslēdzu durvis un gāju uz Eidena mašīnu. Puisis pie tās stāvēja ar atvērtām priekšējās pasažieru puses durvīm. Es paskatījos uz viņu un pasmaidīju. Iekāpu mašīnā un Eidens arī. Izbraucām no pagalma un es ierunājos.
-Kādu filmu mēs vispār skatīsimes?
-Tas būs pārsteigums, bet tev patiks...
Pasmaidīju un pievērsos skatam ārā pa logu. Tas ir ļoti jauki no Eidena puses, ka viņš mēģina mani kautkādā veidā mani iepriecināt. Pēc kādām 15 minūtēm bijām klāt pie kino. Eidens noparkoja mašīnu un es biju gatava kāpt ārā bet tad viņš ierunājās.
-Ļauj man.
Viņš izkāpa no mašīnas un apgāja tai apkārt un atvēra manas puses durvis. Viņs man pasniedza savu roku un es to saķēru un izkāpu no auto.
-Kāds džentlmenis...
Smaidot teicu.
-Vienmēr.
Eidens noteica un mēs devāmies uz ieejas pusi. Iegājām iekšā un viss smaržoja pēc karameļu popkorna un visādiem citiem saldumiem. Gājām uz kases pusi. Bijām pie tās un Eidens ierunājās.
-2 biļetes uz Frozen 2.
Teica Eidens un pasmaidīja uz mani un es viņam pasmaidīju atpakaļ ar plašu smaidu, jo Frozen ir mana mīļākā multfilma, pirmo daļu es biju redzējusi taču otro gan nē. Eidens samaksāja un kasiere pasniedza viņam 2 biļetes.
-Kā arī mums vēl vajadzēs 2 popkorna traukus un 2 kolas bundžiņas.
Ierunājās Eidens. Es jau atkal pasmaidīju uz viņu. Paņēmām visu to ko Eidens bija nopircis uz devāmies uz zāli. Iegājām iekšā un tur bija pilns ar maziem bērniem mēs bijām vienīgie pusaudži. Es gāju uz priekšas pusi un Eidens ierunājās.
-Amber, mēs uz aizmuguri.
Teica Eidens kas jau bija piegājis pie aizmugures krēsliem.
-Labi, taču es ar tevi neskūpstīšos...
-Auč...
Eidens uzlika roku uz sirds itkā mani vārdi viņam sāpētu, es tikai iesmējos un gāju apsēsties viņam blakus. Apsēdos viņam blakus un tieši sākās filma. Filmas laikā varēja redzēt ka Eidenam tā patīk. Beidzās filma un kopumā tā bija laba.
-Ejam?
Eidens jautāja.
-.
Mēs izgājām no zāles un devāmies ārā no kino. Paskatījos telefonā un pulkstenis rādīja 17:40. Piegājuši pie mašīnas Eidens man atvēra durvis. Iekāpu mašīnā un Eidens arī.
-Nu kā tev patika filma?
Jautāju.
-Īstenībā...tā bija laba.
Pasmaidīju uz puisi un mēs braucām uz manu māju. Visu ceļu sēdējām klusumā. Eidens iebrauca pagalmā un teica.
-Šodien bija jautri...
Trica Eidens skatīdamies uz mani.
-...
Paskatījos uz puisi un redzēju kā viņš pieliecas man klāt un lēni nobučo manu vaigu. Es nosarku.
-Tu paliksi pie Keilaba?
Jautāju.
-Nē, domāju ka tagad viņam ir citas svarīgākas lietas darāmas.
Smiedamies teica Eidens un es sapratu par ko viņš runā.
-Tas gan... Labi es iešu.
Attaisīju mašīnas durvis uz pēdējo reizi paskatījos uz puisi.
-Paldies par šodienu.
Teicu. Eidens pasmaidīja ar plašu smaidu. Aizvēru mašīnas durvis un devos uz mājas pusi. Iegāju iekšā un atstutējos pret durvīm un pārdomāju visu kas bija noticis. Es smaidīju ar ļoti plašu smaidu.

Kā patika šī daļa?😚

Iespējamais...Tempat cerita menjadi hidup. Temukan sekarang