Iespējamais...

10.

Ieejot virtuvē es redzēju Keilabu un viņam blakus stāvēja Eidens. Mans un Eidena skaties sastapās. Es ātri novērsos.
-Amber!
Keilabs pieskrēja pie manis un mani apskāva, es jau atkal izplūdu asarās. Keilabs mani atlaida vaļā un jautāja.
-Kā tu jūties?
-Sūdīgi...
Raudot teicu.
-Labi, bērni nāciet brokastīs.
Teica Tifanija. Mēs visi trīs apsēdāmies pie galda. Blakus man sēdēja Keilabs, bet pretī Eidens. Es vēljoprojām raudāju. No aizmugures pie manis pienāca ome un apskāva mani.
-Meitiņ viss būs kārtībā...
Es raudāju vēl stiprāk. Redzēju kā Keilabs ar Eidenu saskatās. Es nezinu kā es tikšu šim pāri, es nezinu... Ome atnesa mums šķīvjus uz tiem atradās skaisti apcepta omlete.
-Ēdiet!
Teica Tifanija un mēs ķērāmies pie ēšanas, taču es nevēlējos ēst. Es stumdiju ēdienu pa šķīvi no labās puses uz kreiso, uz augšu uz leju.
-Tev ir jaēd.
Noteica Eidens kas skatījās uz mani ar savām tumšajām acīm.
-Un to saki tu?
Atcirtu. Viņš paskatījās uz mani ar tādu kā izbrīnu. Pagāja kādas 10 minūtes un visi bija paēduši, visu šķīvji bija tukši, taču manējais vēl pilns.
-Labi, mums jādodas.
Teica Keilabs un piecēlās no galda.
-Jā, labi.
Teica omīte. Mēs visi piecēlāmies un devāmies uz izejas pusi. Uzvilku savas netīrās nike air force un paskatījos uz omīti. Tifanija man pienāca klāt un apskāva mani.
-Sargi sevi meitiņ!
Viņa pasmaidīja un pateica man šo. Es tikai pasmaidīju pretī. Ome apskāva Keilabu un Eidenu atvadījās no mums un mēs izgājām no dzīvokļa. Puiši man gāja pa priekšu, bet es lēni kāpu pa trepēm lejā. Jutu, ka Eidens pa brīdim paskatās uz mani, bet manas acis ir piekaltas pakāpieniem. Izgājuši no dzīvojamās ēkas Keilabs ierunās.
-Fu*k! Es aizmirsu mašīnas atslēgas! Gaidiet mani šeit.
Viņš noteica un iegāja atpakaļ dzīvojamajā ēkā. Mēs ar Eidenu palikām vieni un jutu kā viņš uz mani nepārtraukti skatās. Paskatījos uz viņu.
-Kas?
Riebīgi noteicu.
-Nekas, nekas...
Smaidot viņš noteica. Nesaprotu kā man viņš varēja patikt.
-Tev vispār nevajadzētu būt slimnīcā kopā ar to savu blondīni?
Teicu.
-Amber, tas nav tā kā izskatās...
Viņš noteica un nāca man klāt.
-Tev nav man jāatskaitās. Dari ko gribi, man ir vienalga.
Pa durvīm iznāca Keilabs. Viņš iemeta Eidenam rokās mašīnas atslēgas um teica.
-Brauc tu.
Eidens pamāja ar galvu un mēs iekāpām mašīnā. Es sēdēju aizmugurē un Keilabs ar Eidenu priekšā. Eidens iedarbināja mašīnu un mēs sākām braukt. Redzēju kā Eidens ieskatas mašīnas vidējā spogulī, kas dod skatu uz aizmuguri. Es sēdēju atspiedusies pret logu. Skanēja lēna mūzika. Pēkšņi ieskanēja tā dziesma kuru es gaidīju viss mazāk. Tā bija Tom Odell- Another Love. Tā bija mana un Olīvijas mīļākā dziesma, katru reizi kad tā skanēja mēs dziedājām līdzi. Man pār vaigu pārtecēja karsta asara. Pēc kādām 30 minūtēm bijām pie manas un Keilaba mājas. Es izkāpu no mašīnas un skrēju iekšā.
-Amber pagaidi!
Bļāva Keilabs. Es izlikos ka nedzirdu un ieskrēju mājās. Taisni skrēju uz savu istabu. Ieskrēju iestabā uzreiz ielecu savā gultā un skaļi raudāju. Manas istabas durvis atvērās.
-Vai tev viss kārtībā?
Noraizējies man jautāja Eidens. Viņš apsēdās manā gultā un vēroja mani.
-Ej prom...es gribu būt viena.
Raudot teicu.
-Amber es...
-Eiden lūdzu ej...
Es piecēlos un paskatījos uz puisi. Viņs uz mani skatījās ar žēlām acīm. Viņš piebīdījās man klāt un apskāva mani. Es tam ļāvos. Viņš ar savu stipro roku man glāstīja galvu. Mēs tur tā sēdējām kādas 10 minūtes, es jau pamazām sāku nomierināties.
-Tagad jūties labāk?
Smaidot Eidens man pateica un tas man lika pasmaidīt un es pakratīju galvu.
-Runājot par to blondīni...
Viņš sāka.
-Viņa man nav nekas! Vienkārši kautkāda meitene kas ir apsēsta ar mani un tieši tajā brīdī kad tu ienāci, viņa mani sāka skūpstīt, bet es uzreiz viņu atgrūdu.
Eidens pārliecinoši stāstīja un es tam noticēju.
-Bet vaitad tev nav jābūt slimnīcā?
Jautāju.
-Ārsts mani palaida, jo mana brūce dzīst ļoti ātri.
Smaidot un paskatoties uz mani viņš teica. Man ievibrējās telefons un man zvanija Izabella. Izlīdu no Eidena apskāviena un pacēlu.
-Jā...?
-Vai atvērsi savas mājas durvis?
Smiedamies meitene teica, tas man lika mazliet pasmaidīt.
-Labi, es eju.
Noliku un peicēlos no gultas un devos uz durvju pusi.
-Kur tu iesi?
Eidens jautāja.
-Izabella atbrauca, es iešu un ielaidīšu viņu.
Paskatījos uz puisi un teicu.
-Žēl...es jau domāju, ka paliksim divatā...
Smaidot viņš teica un sāka nākt uz manu pusi. Es nobolīju acis un izskrēju no savas istabas. Pieskrēju pie durvīm un ielaidu meiteni iekšā.
-Amber!
Viņa mani uzreiz apskāva.
-Man ir ļoti žēl...
Es pasmaidīju neīstu smaidu un mēs devāmies uz manu istabu. Iegājām iekšā un ielecām manā gultā. Eidens laikam bija pie Keilaba, jo no brāļa istabas nāca video spēļu skaņas.
-Ko daram?
Jautāju meitenei.
-Skatamies The vampire diaries?
-Var jau...
Nopūsdamies teicu un paņēmu datoru kss stāvēja uz mana galda. Ielecu blakus gultā Izabellai un mēs abas apskāvušās gulējām un skatījāmies seriālu. Bija pagājušas jau kādas 2 vai 3 stundas un Iza ierunājās.
-Man apnika...
-Same, ejam uz dzīvojamo istabu kautko padarīt?
Jautāju.
-Ok, ejam!
Iza smaidot teica, viņa vienmēr ir tik pozitīva. Mēs izkāpām no gultas un gājām uz dzīvojamo istabu. Ieejot dzīvojamajā istabā es redzēju kautko ļoti nepatīkamu. Keilabs un Eidens dzēra, Keilabam rokās bija kautkāda viskija pudele.
-Keilab ko tu dari?
Skaļi sakot jautāju. Abi puiši paskatījās uz mani.
-Ak māšel! Nāc!
Keilabs teica un piegāja pie manis un apķēra mani un veda pie Eidena. Laikam gribēja lai es ar viņiem dzertu.
-Keilab, laid vaļā! Tu smirdi!
Es atrāvos no Keilaba un skatījos uz puisi ar asarainām acīm.
-Amber, piedod...
Es aizgriezos uz otru pusi un izplūdu asarās. Izabella stāvēja nekustīgi tāpat kā Eidens.
-Labi...es laikam braukšu...
Eidens to pateica.
-Tu normāls esi?! Dzērumā braukt?
Pagriezos pret viņu un viņam uzbļāvu.
-Tu nāksi ar mani un... Iza tiec galā ar Keilabu.
Norādīju Izai uz piedzērušos brāli.
-Jā protams.
Iza man pateica un piegāja pie Keilaba un veda viņu uz istabu.
-Un tu tagad nāksi ar mani!
Dusmīgi teicu Eidenam un piegāju pie viņa.
-Ar lielāko prieku...
Smaidot viņš teica. Paķēru puiša roku un vedu viņu uz augštāvu, precīzāk uz vienu no viesu istabām.

Kā patika sī daļa??Izsaki savas domas commentos!❤😊