Iespējamais...

13.

Iegāju iekšā un atstutējos pret durvīm un pārdomāju visu kas bija noticis. Es smaidīju ar ļoti plašu smaidu. No dzīvojamās istabas atskanēja smiekli. Aizgāju līdz dzīvojamajai istabai un tur dīvānā sēdēja Keilabs un Izabella.
-Čauuu!
Iza priecīga mani redzot tieca un pieskrēja pie manis un mani cieši apskāva, varētu trikt tā ka gandrīz nosmaku.
-Čau, čau. Tu mani nosmacēt gribi?
Smiedamies teicu.
-Ak nē, piedod...
Atlaistdama meitene teica.
-Tu izkaties tik skaisti?! Kuram par godu?
Nopētīdama mani Izabella man jautāja.
-Mēs ar Eidenu bijām kino...
Noliekot somu uz dīvāna malas apsēdos tajā.
-Ar Eidenu?!
-Jā...
Smaidot teicu. Izabella tikai dīvaini pasmaidīja un apsēdās blakus Keilabam.
-Kas ar jums abiem?
Jautāju un paskatījos uz brāli.
-Ummm...nu nekas.
Kaurtīgi viņš teica un Iza nosarka.
-Labi nestāstiet...bet tagad es iešu uz savu istabu.
Teicu un paņēmu savu somiņu un devos uz kāpņu pusi.
-Kā mammai?
Pagriezos pret Keilabu un jautāju viņam.
-Viss pa vecam, bet hey... viņa atveseļosies!
Pasmaidīju brālim un gāju uz savu istabu. Nekavējoties pārvilku ērtākas drēbes un ielecu gultā. Vēlreiz apdomāju visu kas šodien notika. Teikšu godīgi es vēlējos lai Eidens tagad ir man blakus, jo viņa apskāvienā es jūtos labi, es nedomāju vairs par Olīviju un mammu, kā arī tā buča uz vaiga...es nevaru... Sapņojot par Eidenu es iemigu. Piecēlos un paskatījos telefonā pulkstenis rādīja 3:10. Jauki es piecēlos 3 naktī un esmu pārliecināta, ka aizmigt vairs nevarēšu. Kādu stundu es paskatījos TikTokus un tad man apnika. Izdomāju iet lejā kautko ieēst. Izlīdu no ērtās gultas devos uz virtuvi. Piegāju pie ledusskapja un izņēmu no tā apelsīnu sulu un pienu. No skapja izņēmu šokolādes pārslas un bļodu ar karoti. Uztsisīju pārslas ar pienu un vēl glāzē ielēju apelsīnu sulu baudiju šo ēdienu.

Eidena skatapunkts
Piecēlos jau trešo reizi šonakt, jo es nevarēju pagulēt manas domas klīda pie Amberas. Paskatījos pulkstenī tas rādīja 4:30. Ambera tagad iet pāri kam ļoti briesmīgam un es mēģināšu izdarīt visu iespējamo lai viņa justos kautcik labāk. Nezinu vai Keilabs jau viņai to ir pateicis, bet Amberas mātes mašīnas bremzes bija speciāli sabojātas un Leo ir aizbēdzis no tās iestādes kur tur viņš ir. Bremzes kāds sabojāja speciāli. I swear to god ja tas bija Leo es viņam izsitīšu visus zobus, ja viņs kaut reizi pieskarsies Amberai un viss ticamāk Leo dēļ bojā gāja Olīvija un Džordžīna ir komā.

Amberas skatapunkts
Paēdu un devos atpakaļ uz istabu. Izdomāju, ka ieiešu dušā. Ieejot savā istabā devos uz savu vannas istabu. Novilku drēbes un iekāpu dušā, pagriezu lai tek siltais ūdens. Kārtīgi nomazgājos un izkāpu no dušas. Satinos dvielī un gāju uz istabu, lai pārģērbtos. Skapī atradu melnus oversized nike šortus kuri tiešām piederēja Keilabam un izvēlējos baltu adidas kreklu. Pārģērbos, izžāvēju matus un devos atpakaļ gultā censties aizmigt un man tas lieliski izdevās.

Rīts
Piecēlos no šausmīgās skaņas, tā bija putekļu sūcēja rūkoņa. Paskatījos pulkstenī kas bija piestiprināts pie sienas virs mana rakstām galda tas rādīja pusē desmit. Kurš tik agri tīra māju. Miegaina izlīdu no gultas un atvēru savas istabas durvis lai redzētu kurš iztraucēja manu slado miegu. Keilabs sūca paklāju, kas atradās gaiteņa galā.
-Ko pie velna tu dari?
Miegaini jautāju brālim un pa brīnumu viņš mani izdzirdēja.
-Labrīt miegamice! Palīdzi uzkopt māju.
-Kāpēc lai es to darītu?
Berzējot ar miegu aizlipušās acis jautāju Keilabam.
-Tifanija brauks ciemos.
Vai es skalausīju pareizi?! Tifanija brauks ciemos! Viņa bija mans mīļākais cilvēks gados, jo ar viņu varēja runāt pilnībā par visu.
-Nopietni?!
Es no prieka sāku lēkāt un cieši apskāvu brāli.
-Jā, viņa būs ap 16:00.
-Yesssss!
Mans rīts bija iesācies perfekti.
-Vai gribēsi brokastis? Es kautko pagatavošu.
Teicu Keilabam.
-Īstenībā jā...
Teica brālis pakasot galvu.
-Labi, tad es eju kautko pagatavot.
-Ok.
Pateicu Keilabam un devos uz virtuvi. Nogāju lejā virtuvē un iedomājos uztsisīt vafeles. Uzjaucu mīklu un liku tās cepties. Sacepu pilnu lielo bļodu ar smaržīgām un labi apceptām vafelēm. Noliku bļodu uz galda un izņēmu no ledusskapja šokolādes mērci un pieliku to blakus bļodai. Paņēmu divus šķīvjus ar dakšām un bļāvu Keilabam.
-Nāc ēst!
Viņs vēljoprojām sūca otro stāvu, bet tomēr bija sadzirdējis mani.
-Nāku!
Pabļāva Keilabs un ieskrēja virtuvē.
-Smaržo lieliski...
Noteica brālis. Iedevu Keilabam šķīvi un mēs apsēdāmies pie galda un likām vafeles uz saviem šķīvjiem. Uzlējām pa virsu šokolādes mērci un sākām ēst.
-Tās ir dievīgas!
Patikā nopūtās Keilabs, jo tās tiešām bija iznākušas labi.
-Vēlāk atbrauks Eidens.
Brālis teica man.
-Labi.
-Skatos ka jūs abi sākat saprasties.
Ar pilnu muti runāja Keilabs.
-Jā...tā ir...
Smaidot teicu, jo mums tiešām iz izveidojušās labas attiecības.
-Nu, un kas tev ar Izabellu?
Ziņkārīgi jautāju.
-Amber...
Redzēju kā Keilabs nokautrējas.
-Nu beidz! Davaj pastāsti!
Pabakstīju brāli.
-Mēs vienkārši labi saprotamies...
Teica Keilabs.
-Un tas viss?
Smaidot viltīgu smaidu jautāju.
-Jā Amber!
Smiedamies teica Keilabs. Mums ar brāli ir lieliskas attiecības, taču man katru sekundi pietrūkst Olīvijas man blakus... Noskanēja durvju zvans.
-Ej atver.
Teica brālis. Negribīgi piecēlos no galda un devos uz durvju pusi. Žāvādamies atvēru durvis un man priekšā stāvēja viņš. Eidens.
-Labrīt!
Teica Eidens.
-Jā labrīt, labrīt.
Ielaidu puisi iekšā un mēs devāmies uz virtuvi. Man bija tik laba sajūta kad atkal ieraudzīju viņu.
-Yooo vecīt!
Teica Keilabs un paspieda Eidenam roku, viņiem ir tāds kā kautkāds čaļu handshake nemāku paskaidrot.
-Brokastis ēdīsi? Ambera pagatavoja gardas vafeles.
Teica Keilabs un es pasmaidīju uz viņu.
-Nu var jau...
Teica Eidens skatoties uz mani ar savām brīnišķīgi skaistajām acīm. Izņēmu no skapīša sķīvi ar dakšu un un pasniedzu to Eidenam. Puisis visu laiku bija vērojis manu katru kustību.
-Paldies...
Smaidot ar viltīgu smaidu Eidens man pateica.
-Es iešu augšā.
Teicu puišiem un biju gatava doties uz augšstāvu, taču Keilabs ierunājās.
-Nekā nebija karalien, mums ir jauzkopj šī māja mums ar Eidenu ir nepieciešama arī sievietes palīdzība, vai ne Eiden?
Smaidot teica brālis.
-Tad sanāk ka es atbraucu piestrādāt par apkopēju?
Smiedamies teica Eidens. Tas man arī lika iesmieties.
-Īstenībā jau jā, tātad Amber jūs ar Eidenu uzkopjat leju, a es iešu uz augšstāvu.
Brālis teica.
-Kurš teica ka es piekritu?
Sacīju.
-Tev nav izvēles, tāpat kā man...
Teica Eidens un smaidīja uz manis.
-Priecājies, mēs abi kopā uzkopsim...
Ar viltīgu smaidu teica Eidens un es nobolīju acis.
-Fine!
Novērsos un paskatījos uz brāli.
-Lieliski!
Keilabs piecēlās un devās uz otro stāvuz bet mēs ar Eidenu palikām lejā.

Izsaki domas?