Iespējamais...

43.

OHH BOYYY, visas manas stiprās jūtas sāka atgriezties, kauvai tās nekad nebija pazudušas. Piecēlos no gultas un devos pie sava skapja, lai pārvilktu ērtākas drēbes. No tā izņēmu baltu kreklu un pelēkas treniņbikses. Saģērbos un matus sasēju zemajā astē un nu biju gatava doties. Vai šī vispār ir laba ideja? Pēkšņi sāku apdomāt, varbūt man palikt mājās? Uzslēgtu netflix un vienkārši skatītos kautkādas jaunākās filmas vai seriālus. Negribīgi soļoju lejā un redzēju kā pie ārdurvīm stāv viņš. Eidens. Uz pāris sekundēm jau atkal izveidojām eye contact, bet mūs iztraucēja Lea.

-Tev viss kārtībā?

Pieskrēja draudzene pie manis un jautāja. Pakratīju galvu atbildot ar jā.

-Piedod...

Noteica Lea un cieši apskāva mani. Paskatījos uz Eidenu un viņš lūkojās uz mums ļoti nopietni, bet es kautko pamanīju. Viņš izskatījās greizsirdīgs. Viņš nopietni paliks greizsirdīgs kad es apskaušu savu draudzeni? Sarāvu uzacis un turpināju skatīties uz viņu, bet tad es redzēju kā viņš sāk soļot uz mūsu pusi.

-Labi...tagad es viņu Tev nozagšu uz pāris stundām.

Noteica Eidens un izvilka mani no Leas ciešā apskāviena. Viņš tiešām bija greizsirdīgs. Uz sejas man parādījās neliels smaids kurš ātri izdzisa.

-Jūs kautkur brauksiet?

Jautāja Lea un uzmeta man dīvainu skatienu. Man šķiet viņa bija ļoti apjukusi.

-Juuup.

Noteica Eidens un uzlika savu roku man uz vidukļa un sāka stumt mani uz ārdurvīm. Man patīk viņa pieskārieni. Tie ir tik silti un nomierinoši. Eidens atvēra mājas durvis un izstūma mani pa tām ārā, bet viņa roka vēljoptojām atradās uz mana vidukļa. Nezinu kāpēc, bet man sāka palikt neērti un es noņēmu viņa roku nost no sevis, tas uzreiz piesaistīja viņa uzmanību.

-Piedod...es vienkārši,

Iesāku, bet viņš mani pārtrauca.

-Jā...nē, tas ir piedod man.

Noteica Eidens un neveikli pasmējās, es darīju tā pat. Tagad vienkārši iestājās klusums un mēs stāvējām arā pie mājas durvīm.

-Kur mēs brauksim?

Jautāju puisim, jo nu es gribēju uzzināt kur viņš ir nolēmis mani vest.

-To es tagad neteikšu.

Pateica Eidens un sāka soļot uz mašīnas pusi, es viņam sekoju. Tātad viņš man neteiks kur mani ved, jauki. Ja nu viņš ir nolēmis mani nogalināt, vai izdarīt kautko citu ļaunu? Nevar jau zināt. Abi iekāpām viņa mašīnā un uzsākām braukt. Iekšā manī bija diezgan liels uztraukums. Tagad, pareiz mēs sēdējām pilnīgā klusumā,vienīgi pa radio skanēja dziesmas. Atstutēju galvu pret mašīnas logu un turpināju vērot ceļu. Paskatījos uz Eidenu un viņa skatiens bija pievērsts ceļam, bet tad viņš kautko sāka meklēt bikšu kabatā. No tās viņš izņema cigarešu paciņu un no tās izvilka vienu. Eidens ielika cigareti starp zobiem un aizdedzināja to. Viņam palika asāks yawline kā viņš ievilka cigaretes dūmus savās plaušās. No manas puses viņš izskatījās tik sasodīti pievilcīgi, kad viņš smēķēja.

-Smēķēt nav veselīgi.

Noteicu un pagriezu savu galvu uz loga pusi. Nu nopietni, man bija kautkas tāds jāpasaka?

-Tiešām?

Eidens man uzdeva jautājumu un es uzreiz paskatījos uz viņa pusi. Viņam uz sejas bija mazs, viltīgs smaids. Pēkšņi viņš pavērsa to roku kurā atradās cigarete uz manu pusi. Vai viņš man piedāvā smēķēt? Paskatījos uz cigareti un tad uz viņu, visu šo laiku viņam uz sejas bija mazs smīns.