Iespējamais...

16.

Vai es saklausīju pareizi? Viņš grib lai es guļu pie viņa?!
-Nē Eiden, es iešu uz dzīvojamo istabu dīvānā.
Noteicu puisim un viņš pasmīnēja.
-Tiešām?
Smaidot teica Eidens.
-Jā...
Notricu.
-Nu ja gadījumā pārdomā, tad nāc pie manis, labi?
Eidens teica.
-Jā, labi.
Noteicu un piegāju pie gultas, lai paņemtu segu un spilvenu, Eidens tik vēroja mani.
-Labi, es tad eju lejā.
Noteicu un gāju jau uz durvju pusi.
-Tiešām nepārdomāsi?
Jautāja Eidens.
-Nē.
Teicu.
-Labi, iešu pārbaudīt vai visas durvis ir aizslēgtas.
Pamāju ar galvu un mēs abi nogājām lejā. Iekārtojos dīvānā un ieslēdzu TV paskatīties kādu filmu. Īstenībā māja bija diezgan auksta. Ieritinājos kārtīgāk segā un pievērsos filmai. Biju izvēlējusies Five Feet Apart, šo filmu vēl nebiju redzējusi. Dzirdēju kā Eidens skraida pa māju un pārbauda katras durvis.
-Visas ir ciet...
Teica Eidens un apsēdās man blakus.
-Tad jau labi.
Noteicu un paskatījos uz puisi.
-Ko skaties?
Paskatīdamies uz televizoru Eidens man jautāja.
-Five Feet Apart.
Eidens iekārtojās man blakus un apsedza sevi ar manu segu, jā mēs abi bijām zem vienas segas.
-Kas?
Jautāja Eidens, jo laikam bija pamanījis kā skatos uz viņu.
-Tu skatīsies?
-Jā.
Noteica Eidens un pievērsās filmai. Kā man patīk atrasties blakus Eidenam... Sapratu to, ka man viņs patīk, taču diez vai es viņam patīku. Jā Eidens arī ir tas populārais čalis, kam ir bijušas daudzas meitenes tikai dēļ vienas nakts sakara, tāpēc es īsti neko vairāk par draudzību negribu ar viņu. Rīt ir pirmdiena un man būtu īstenībā jābūt skolā jāmācās priekš eksāmeniem, bet Keilabs bija sarunājis ar klases audzinātāju, ka nedēļu varu palikt mājās dēļ Olīvijas bērēm. Vispār nezinu vai eksāmenus nokārtošu, jo par mācībām vispār negribas domāt.
-Par ko domā?
Jautāja Eidens.
-Ai, neparko.
Teicu un pievērsos atpakaļ filmai. Īstenībā tā bija ļoti bēdīga, jo filma bija par diviem jauniešiem (Will and Stella), kuriem bija kautkāda slimība un viņi nevarēja atrasties viens otram pārāk tuvu, ja viņi atradās tuvu viens otram tad tā baktērija kas bija iekšā viņos pielipa pie otra, tātad viņiem bija jāievēro noteikts attālums. Abi
jaunieši, puisis un meitene iemīlējās viens otrā, bet beigās Will saprata, ka nevar būt kopā ar Sellu dēļ slimības un tādēļ viņš viņu pameta, lai viņa būtu drošībā. Filma man lika visu pārdomāt.
-Tev patika?
Jautāja Eidens.
-Nebia slikta, bet būtu labāk, ja viņi abi būtu palikuši kopā.
Teicu Eidenam.
-Tas gan...
Teica Eidens. Māja bija kļuvusi vēl aukstāka, es pilnībā jau drebēju.
-Tev ir auksi?
Sajutis, ka es drebu Eidens jautāja.
-Tikai mazliet.
Atbildēju, patiesībā man bija ļoti auksti.
-Nemelo man...
Eidens teica.
-Nu labi, man ir auksti.
Smaidot atbildēju.
-Ejam?
Jautāja Eidens.
-Kur ejam?
Nesaprašanā jautāju.
-Tu taču nedomā palikt šeit un nosalt? Tu nāksi ar mani.
Eidens piecēlās un paņēma manu segu un spilvenu un pastiepa savu roku uz mani, kamēr es vēm sēdēju dīvānā nesprašanā.
-Eiden...
Iesāku, bet tad viņš mani pārtrauca.
-Ejam.
Eidens paņēma manu roku un izvilka no dīvāna un sadevušies rokās gājām augšā. Iegājām Eidena norādītajā istabā. Puisis sakārtoja gultu un iekārtojās tajā.
-Tu nāksi, vai arī tur paliksi stāvot?
Eidens teica mazliet smiedamies.
-Eju jau eju...
Teicu un ielecu gultā blakus Eidenam. Palīdzu zem segas un Eidens pievilka mani sev cieši klāt un neatlaida savas rokas no manis.
-Kopā siltāk...
Čukstus teica Eidens tā, ka pilnībā varēju sajust viņa silto elpu. Paskatījos uz puisi kurš jau bija aizvēris acis un viņa seju rotāja liels smaids. Smaidot aizvēru acis un uzliku aizmigu.

Rīts
Piecēlos, jo jutu, ka kāds mani vēro. Atvēru acis un redzēju kā Eidens guļ man blakus un skatās uz mani ar smaidu uz sejas.
-Uz ko tu tā skaties?
Miegaini jautāju viņam.
-Uz skaistāko meiteni, kādu jebkad esmu redzējis...
Snaidot viņš man teica.
-Man patīk tavi joki.
Žāvājoties noteicu.
-Labi, nāc lejā. Tifanja uztaisīja brokastis.
Teica Eidens.
-Labi, bet pa priekšu ieiešu dušā.
Noteicu un izlīdu no gultas.
-Labi, gaidīšu tevi lejā...
Teica Eidens un izgāja no istabas. Man šķiet kad es Eidenam patīku, i dont know man vienkārši ir tāds feels. Izgāju no Eidena istabas un devos uz savu. Iegāju iekšā un pirmais ko es redzēju bija izsistais logs, nobolīju acis un iegāju savā vannas istabā. Nomazgājos un izžāvēju matus. Piegāju pie skapja un no tā izvilku pelēkas Champion treniņbikses un pelēku Champion hūdiju, pārģērbos. Kājās uzvilku savas nike ērtās čības un tad izgāju pa istabas durvīm. Lēnām kāpu lejā pa trepēm un pamazām devos uz virtuves pusi. Iegāju virtuvē.
-Labrīt...
Miegaini noteicu, jo man vēljoprojām nāca miegs.
-Labrīt! Kā gulēji?
Jutāja Tifanija. Uzreiz paskatījos uz Eidenu un viņš man uzsmaidīja viltīgu smaidu, pasmaidīju pretī viņam.
-Lieliski.
Atbildēju omei un apsēdos pie galda blakus viņai.
-Kur tu vispār gulēji, jo pieņemu ka tava istaba tagad ir ledusskapis.
Jautāja Keilabs.
-Es...
Iesāku, bet tad Eidens mani pārtrauca.
-Pie manis...
Ome un Keilabs paskatījās uz Eidenu, bet Eidens tik smaidīja, es pēkšņi mazliet aizrijos ar apelsīnu sulu un sāku mazliet klepot. Paskatījos uz Keilabu un viņš man uzsmaidīja un tāpat arī Tifanija. Es paskatījos uz Eidenu ar tādu skatienu takā "nevajadzēja teikt" un Eidens tikai pakratīja plecus.
-Labi, kādi plāni šodienai?
Ierunājās Tifanija.
-Nekādi.
Atbildēja Keilabs.
-Mēs visi varētu aizbraukt kādā ekskursijā pa pilsētu un tu arī Eiden.
Teica Tifanija. Es jau cerēju, ka Eidens atteiksies, bet nu nē, viņš piekrita.
-Ar lielāko prieku...
Teica Eidens un jutu kā viņš skatās uz mani.

Kā patika šī daļa?