44.

95 8 3
                                    

Šodien ir eksāmena diena. Vakar abas ar Leu mazliet atkārtojām vielas, bet vairāk jau noskatījāmies filmas. Es dievinu skatīties filmas. Man šķiet mana mīļākā ir Five Feet Apart. Tā ir ļoti aizkustinoša un laikam tādēļ man viņa patīk. Aizvakar ar Eidenu aizbraucām uz viņa to vietu. Viss gāja patiešām labi un man ļoti patika ar viņu pavadīt laiku, bet kopš tās dienas neesam sarunājušies vispār, itkā mēs viens otru ignorētu. Pašlaik stāvu pie skapja un meklēju kādas svinīgākas drēbes, jo skolotāja teica, ka vajagot mazliet uzpucēties. No tā beidzot izvilku melnu turtle neck kreklu, sarkanus, rūtainus svārkus un nu protams vilkšu savus dr. martens zābakus. 

Saģērbos, saķemmēju matus un uzliku mazliet kosmētikas

Oops! This image does not follow our content guidelines. To continue publishing, please remove it or upload a different image.

Saģērbos, saķemmēju matus un uzliku mazliet kosmētikas. Paldies Dievam, ka man šodien nevajadzēs stiept līdzi smago skolas somu, vienīgi man vajadzēs kautkur ielikt pildspalvu un zīmuli. Somu es netaisos ņemt, tikai dēl viena zīmuļa un pildspalvas? Noteikti nē. Es taču viņus varu ielikt jakas kabatā, vaine? Atkal piegāju pie skapja un meklēju kādu sakarīgu jaku, kas man piestāvētu pie mana outfit. Džinsa jaka izskatītos normāli? Laikam jau jā. Izvilku no skapja tumšu džinsa jaku un nolēmu uzvilkt to, lai paskatītos vai tā izskatas puslīdz okey. Piegāju pie spoguļa un uzvilku to. Tā man ir par lielu, bet kā jau iepriekš minēju, es mīlu lielas drēbes, tās ir tik fucking ērtas. Jā, noteikti šī vispār nav mana jaka, bet es to noteikti šodien vilkšu. Ieliku tās kabatā pildspalvu, zīmuli un telefonu un devos jau lejā. Šodien uz skolu varam doties mazliet vēlāk, jo tas eksāmens notiks tikai desmitos un tagad pulkstenis ir 8:50, tātad man vēl ir diezgan daudz laika. Aizmirsu pateikt to, ka pie mums mājās ir apmeties Viljams un tas ir tā pavisam, viņš laikam plāno palikt pie mums pavisam, bet nu noteikti es šo viņa ideju neatbalstu. Tifanija aizbrauca atpakaļ uz savām mājām. Es viņai un Viljamsam atvainojos par savu rīcību, jo tiešām varbūt pāršāvu mazliet pār strīpu. Nokāpu lejā un devos uz virtuvi cerot, ka Keilabs ir pārradies mājās unuztaisījis brokastis. Iegāju virtuvē un mani kautkas izbrīnīja. Viljams gatavoja, vismaz man tā izskatījas.

-Umm, labrīt...

Noteicu. Viljamsa skatiens uzreiz tika pavērsts uz manu pusi un viņš jau man smaidīja ar plašu smaidu. Nopietni viņš vēl man smaida pēc tā ko es viņam pateicu? Viņš ir dīvains.

-Labrīt! Sēdies.

Nokomandēja Viljams. Ieejot dziļāk virtuvē pie letes sēdēja Keilabs un Eidens, bet viņi izskatījās briesmīgi. Eidens sēdēja ar rokām saķēris galvu un Keilabs dzēra kautko no glāzes.

-Jūs taču zinat, ka izskataties vienkārši briesmīgi.

Noteicu mazliet pasmaidot un apsēdos blakus Eidenam, jo blakus Keilabam uz tā krēsla stāvēja viņa kautkādas mantas. Abi puiši uzreiz paskatījās uz mani. Jup, viņi izskatās šausmīgi. Paskatījos uz Eidenu un viņš uz mani. Viņš noskatījās uz mani no galvas līdz kājām un uzsmaidīja mazu smaidu. Kā man tas bija jāsaprot?

-Nerunā lūdzu,mana galva...

Noņurdēja Keilabs un es mazliet par to pasmējos.

-Šodien ir mans pirmais eksāmens.

Noteicu un Viljams man pastūma šķīvi uz kura atradās skaisti sakārtoti augļi. Ananāsu gabaliņi, ābolu, persiku...

-Paldies.

Klusi noteicu un pasmaidīju viņam. Vai es tikko viņam pasmaidīju?

-Veiksmi.

Ar savu deep morning voice noteica Eidens.

-Jā, tā man noderēs...

Nopūtos un noteicu un sāku ēst savus augļus.

-Keilab, tu mani varēsi aizvest?

Noteicu, bet viņš neizskatas diezgan labi, lai mani vēl vestu.

-Paprasi Eidenam, viņš ar lielāko prieku.

Fuck. Es kautkā īsti negribu braukt ar Eidenu.

-Tas nekas, es piezvanīšu Leai.

Noteicu un pasmaidīju viņam neīstu smaidu.

-Es aizvedīšu.

Noņēma rokas no sejas Eidens un pateica man.

-Kā jau teicu, ar lielāko prieku.

Teica Keilabs un turpināja dzert savu šķidrumu no glāzes.

-Protams.

Noteica Eidens un pasmaidīja man. Tātad man būs jābrauc ar viņu. Nekas traks vaine?

-Tātad, jūs abi vēl kopā?

Pēkšņi iejautājās Viljams. Shit. Kā viņš vispār zin, ka mēs esam kopā? Ak nu pareizi tā viena reize virtuvē.

-Draugi, mēs esam tikai draugi.

Izlaboju viņa teikto. Šī saruna jau likās dīvaina.

-Jā un man tas šausmīgi riebjas.

Kas viņam riebjas?

-Kas tev riebjas?

Jautāju un pagriezos uz Eidena pusi, bet viņš jau uzreiz skatījās uz mani ar viltīgu smaidu.

-Tas, ka mēs esam tikai draugi.

Viņš to pateica, Uhm what? Keilabs un Viljams uzreiz paskatījās uz mums abiem. Mēs skatijāmies viens otram acīs.

-Bet tu piekriti, ka mēs būsim tikai draugi.

Gudri noteicu un turpināju ēst savus augļus.

-Tad sanāk, ka man arī bija cita opcija?

Ar flirtējošu balsi noteica Eidens. Šīs patiešām ir dīvaini.

-Noteikti nē.

Pateicu, jo viņam nebija nekādas citas opcijas.

-Kāpēc nē?

Jautāja Eidens un viņam uz sejas bija jau lielāks un viltīgāks smaids. Viņš sāk mani kaitināt. Jutu kā man vaigi paliek siltāki un noteikti jau sarkanāki. Izdomāju neko viņam neatbildēt.

-Tu tiešām izskaties vēl sekīgāk kad sarksti.

Noteica Eidens visu priekšā. Jā. virtuvē vēl arvien atradās Viljams un Keilabs. Šis bija tik apkaunojoši.

-Jums vieglāk nebūtu iet vienlārši uz viņas istabu?

Teica Keilabs.

-Man nav pretenziju.

Teica Eidens. Kas pie velna? Ar rokām aizklāju seju, jo es jutu, ka esmu palikusi ļoti sarkana.

-Puiši, beidzat.

Teica Viljams itkā tas palīdzētu. Klusām pie sevis sāku smieties, jo no vienas puses tas ir mazliet smieklīgi.


Hello! Juna daļa klāt!🥰 Lūdzu, izsaki domas un uzspied zvaigznīti! Paldies visiem kuri lasa!😘 LOVE YALL💋


:)

Iespējamais...Where stories live. Discover now