Iespējamais...

24.

Es tik ļoti mīlu šo puisi, viņš iedvesa manā dzīvē gaismu. Esmu tik laimīga ar viņu. Paskatījos Eidena telefonā cik rāda pulkstenis un bija 22:35, wow tik vēls jau? Īstenībā man mazliet sagribējās ēst.
-Ejam lejā?
Paskatījos uz Eidenu un jautāju.
-Ko tur?
-Kautko ieēst?
Teicu.
-Labi.
Teica Eidens un izkāpām no gultas un saģērbāmies, tad devāmies lejā. Kāpjot lejā pa kāpnēm Eidens saķēra manu roku un savija mūsu pirkstus kopā, pasmaidīju viņam un nogājām jau lejā. Paldies dievam neviens tur nebija.
-Picu?
Jautāju un paskatījos uz puisi kurš apsēdās pie galda.
-Jā.
Teica Eidens un pievērsās telefonam. Izņēmu no saldētavas picu un ieliku to cepeškrāsnī, uzgriezu laiku un ļāvu tai cepties. Piegāju pie Eidena un apsēdos viņam klēpī.
-Amber?
Viņš ierunājās un paskatījās uz mani.
-M?
-Kāpēc man tā ir paveicies?
Smaidot viņš jautāja un apvija savas rokas ap manu vidukli. Atbildēju viņam ar skūpstu un tad dzirdēju, ka kāds kāpj lejā pa kāpnēm. Abi ar Eidenu paskatījāmies un tas bija Viljams.
-Ko tu šeit dari?
Jautāju.
-Tifanija man ļāva palikt.
Teica Viljams.
-Šī nav viņas māja, lai ļautu tev palikt! Pazūdi!
Nokāpu no Eidena un teicu.
-Nezināju, ka jūs esat kopā.
Teica Viljams un paskatījās uz Eidenu.
-Kāda tev gar to daļa? Parasti tēvi atbalsta savas meitas vai tas puisis ir īstais! Bet ko tu? Tu piekrāpi mammu! TU ESI TIK PRETĪGS!
Brēcu viņam virsū, viņa acīs varēja redzēt mazliet sāpes.
-Amber es...
-Neaiztiec mani!
Viņš jau grasījās mani aiztikt, bet tad Eidens piestājās man priekšā un viņš netika man klāt.
-Zini, tu esi tāds kretīns un tagad labāk lasies pirms es tev neesmu kārtīgi iedevis pa muti.
Dusmīgā balsī noteica Eidens. Man tā patīk kad viņš mani aizstāv. Viljams nobolīja acis un uzgāja augšā. Eidens pagriezās pret mani un jautāja.
-Tev viss kārtībā?
Viņš uzlika savas rokas man uz pleciem un jautāja.
-Jā...
Noteicu un tad izdzirdēju zvaniņu, kas liecināja, ka pica ir gatava.
-Tagad mēs paēdīsim.
Noteica Eidens un apsēdināja mani krēslā un aizgāja pie cepeškrāsns un izņēma picu, uzlika to uz šķīvjiem un glāzēs vēl iepildināja kolu.
-Un tu būtu labs vīrs.
Smaidot teicu un Eidens man pasmaidīja pretī. Viņš nolika glāzes un šķīvjus uz galda un apsēdās man blakus.
-Tu esi gatava rītdienai?
Jautāja Eidens.
-Jā...
Nopūstdamies teicu.
-Es būšu ar tevi.
Viņš teica un uzlika savu roku man uz kājas. Pasmaidīju viņam un pievērsos picai. Teikšu godīgi, es neesmu gatava, bet zinu vienu, beidzot tas būs noticis, cerams, ka man vairs nebūs jādomā par māsu. Abi ar Eidenu bijām paēduši un kāpām augšā. Uzkāpām augšā un Eidens saķēra manu roku un piespieda mani pie sienas un sāka skūpstīt.
-Tu mani padari traku...
Teica Eidens.
-Un tu mani.
Teicu un noskūpstīju puisi.
-Bet tagad es ieiešu pie Keilaba.
Teicu un izlīdu no Eidena, kas bija piespiedis mani pie sienas. Paskatījos uz viņu un viņš smaidīja.
-Labi, gaidu tevi.
Teica Eidens un pasmaidīju viņam, tad iegāju Keilaba istabā.
-Tu guli?
Jautāju brālim, es viņu neredzēju, jo istabā nebija ieslēgta gaisma. Sameklēju slēdzi un ieslēdzu to.
-Amber!
Iebļāvās Keilabs. Viņi abi ar Izabellu gulēja gultā un skatījās kautkādu filmu austiņās.
-Laikam nobiedēju jūs.
Smiedamies teicu.
-HAHA!
Noteica Izabella.
-Man tev jautājums Keilab,
Ierunājos.
-Jautā.
-Kāpēc Viljams ir pie mums?
Sakrustoju rokas un jautāju.
-Tifanija gribēja, lai viņš paliek, nezinu kāpēc.
Teica Keilabs.
-Loģiski, jo viņš ir viņas dēls.
Viljams bija Tifanijas vienīgais dēls.
-Laikam jau.
Nopūstdamies teica Keilabs. Paskatījos uz viņu un ierunājos.
-Tu gatavs rītdienai?
-Īstenībā nē, un tu?
Jautāja brālis.
-Nē...
Teicu un skatījos uz zemi.
-Labi es iešu.
Novērsos no zemes un pateicu.
-Ar labu nakti.
Abi reizē ar pateica. Pasmaidīju un izgāju no istabas. Es tā negribu rītdienu, labprāt ieraktos zemē uz vienu dienu. Nopūtos un iegāju savā istabā. Eidens gulēja manā gultā un skatījās kautko telefonā. Piegāju pie viņa un apgūlos viņam blakus. Puisis nolika telefonu un piebīdījās man klāt.
-Ar labu nakti.
Teica Eidens.
-Ar labu nakti.
Noteicu un momentāli aizmigu.

Rīts
Piecēlos un sapratu, kas šī par dienu. Diena ko es gribēju viss mazāk. Pagriezos uz to pusi kurā gulēja Eidens, bet viņa tur nebija.
-Eiden?
Nobļāvos un tad redzēju kā atveras manas vannasistabas durvis un viņš pa tām iznāk. Velns, viņš izskatās tik labi, viņa mitrie mati un presīte, ap vidukli viņam bija aptīts dvielis.
-Labrīt.
Slaukot matus Eidens piegāja pie manis un noskūpstīja.
-Labrīt...
Nopūtos un iekritu atpakaļ gultā un vēroju puisi.
-Patīk tas ko redzi?
Smiedamies Eidens teica. Nobolīju acis un apgūlos uz vēdera.
-Cikos mums tur jābūt?
Jautāju.
-Vienpadsmitos izbraucam.
Teica Eidens un apsēdās uz manas gultas malas.
-Un cik tagad ir pulkstenis?
-Desmit, tāpēc iesaku tev sākt taisīties.
Noteica Eidens.
-Es negribu.
Negribīgi noteicu un paskatījos uz Eidenu.
-Bet tev ir jābrauc.
-Jā zinu...
Nopūtos un izkāpu no gultas.
-Es eju uz dušu.
Teicu Eidenam un pagriezos pret viņu.
-Varu pievienoties?
Ar viltīgu smaidu sejā Eidens jautāja.
-Tu jau tikko biji.
Smaidot teicu un iegāju vannas istabā un aizslēdzu durvis. Novilku drēbes un iekāpu kabīnē un sāku mazgāties. Mazgājoties domāju par to visu kas šodien notiks, tik ļoti nevēlējos braukt. Izkāpu no dušas, noslaucījos un paskatījos uz kleitu, kuru es jau vakar biju nolikusi vannas istabā. Uzvilku to un tad izžāvēju matus. Krāsoties man nav jēga, jo es zinu, ka atkal raudāšu. Izgāju no vannas istabas un Eidens stāvēja pie spoguļa un pogāja ciet savu melno kreklu.
-Palīdzēt?
Jautāju un piegāju pie puiša un pogāju ciet viņam kreklu. Nostājos pretī spogulim un vēroju sevi. Eidens apvija savas rokas ap manu vidukli un maigi noskūpstīja manu kaklu.
-Tu izskaties tik labi.
Pagriezos pret puisi un noksūpstīju viņu. Viņš jau atkal mani piespieda pie sienas un kaislīgi skūpstīja.
-Eiden...pēc tam.
Teicu viņam un paskatījos uz viņu.
-Jā piedod...
Viņš atkāpās no manis un es pasmaidīju uz viņu.
-Es gaidīšu tevi lejā.
Eidens noteica un noskūpstīja mani un tad izgāja no istabas. Apsēdos gultā un sāku vilkt savus Dr. Martens zābakus. Uzvilku tos un paķēru melnu džinsa jaku un izgāju no istabas.

Kā patika šī daļa? Izsaki domas!😽💖