Iespējamais...

27.

Pastaiga man palīdzēja, jo man vairs nebija jādomā par slikto, kas bija noticis. Nemajot jau biju nonākusi pie pēdējās mājas. Paskatījos telefonā un pulkstenis rādīja 17:40 un sāka jau mazliet palikt tumšs. Līdz mājām man jāiet kādas trīsdesmit minūtes, jo izvēlējos iet garāko ceļu. Apgriezos un gāju atpakaļ. Aiz muguras dzirdēju mašīnas motora rūkoņu kas pamazām tuvojās man. Rūkoņa bija pietiekami skaļa un es pagriezos, lai paskatītos kas tur ir. Nevarēju saprast kas tā ir par mašīnas marku, jo tās spožās gaismas man žilbināja acis, bet sapratu vienu, tā bija melnā krāsā. Aizgriezos atpakaļ un vienkārši turpināju iet. Auto piebrauca man pie sāniem un es atkal uz to paskatījos un tā izskatījās pēc Eidena mašīnas. Viņš apstādināja auto un izkāpa ārā un pieskrēja pie manis un apskāva, man izskatījās, ka viņš raud.
-Eiden? Viss kārtībā?
Es ieskatījos puiša acīs un viņš patiešām raudāja, viņš arī bija lietojis alkaholu.
-Amber, piedod...
Viņš iesāka, bet tad sāka stiprāk raudāt.
-Kas notika?
Es uzliku roku uz Eidena pleca un jautāju. Viņš ieskatījās man acīs, bet tad novērsās.
-Es pārgulēju ar citu...bet lūdzu piedod man... kā es varēju būt tik stulbs...
Viņš to pateica. Es automātiski noņēmu roku no viņa pleca un skatījos uz viņu nesaprašanā.
-Ko tu izdariji?
Es jautāju.
-Piedod... es nezinu kā tas notika.
Viņš nāca pie manis, bet es atkāpos.
-Eiden saki ka tā nav patiesība...
Es jutu kā par maniem vaigiem sāk birt asaras.
-Tieši šodien?
Es jautāju.
-Es sadusmojos, ka tu man neļāvi palikt pie sevis un tad es aizskrēju pie...
Viņš iesāka.
-Pie kā tu aizskrēji?
Es brēcu un Eidens ieskatījās man acīs. Tad man uz mobīlo atnāca īsziņa, es paskatījos un Izabella man rakstīja.
-Mums vajag parunāt.
Es visu sapratu. Es paskatījos uz Eidenu ar riebumu sejā un viņš uz mani.
-Tu pārgulēji ar manu labāko draudzeni?!
Es skaļā balsī un raudot teicu.
-Es nezinu kā tas notika...
Es tur stāvēju ar atvērtu muti, jo nespēju vienārši to pieņemt.
-Viss! Starp mums viss ir beidzies!
Es nobrēcos un tad skrēju prom.
-Amber es tevi mīlu!
Izdzirdot viņa vārdus es apstājos un pagriezos uz viņa pusi.
-Ja mīlētu, tad nekrāptu!
Ko gan es varēju sagaidīt? Viņš bija tas kārtējais puisis kam patika saluzt meiteņu sirdis. To pateiktdama es skrēju ātri prom. Dzirdēju izšķīstam stikla pudeli, kas atradās Eidena rokās. Tagad man nav kur iet, mana labākā draudzene pārgulēja ar manu puisi un mans puisis ar... Es apstājos un stipri raudāju, pagriezos pret māju pie kuras biju pieskrējusi, tā bija Leas māja. Nedomājot es pieskrēju pie tās un sāku stipri klauvēt pa durvīm. Pēc kādām divām minūtēm kāds atvēra durvis.
-Sveiki, vai Lea mājās?
Slaukot asaras es jautāju. Man priekšā stāvēja kāds puisis, pēc izskata viņš bija izskatīgs. Viņam bija gaiši mati un tumšas acis, man viņš likās pēc viena no "trouble" kids.
-Jā, ir.
Viņš pagriezās un sauca Leas vārdu. Pēc kāda laika pie durvīm pienāca meitene.
-Amber?
Viņa nesaprašanā jautāja. Es vienkārši ieskrēju mājā un apskāvu meiteni stipri raudot.
-Vai viss kārtībā?
Viņa jautāja, es pakratīju galvu atbildot ar "nē".
-Nāc, ejam augšā.
Viņa saķēra manu plaukstu un veda mani uz savu istabu. Iegājām iekšā un tā bija tik skaista. Pie sienas, virs gultas bija piekārtas lampiņas ar bildēm, istabā vēl bija grāmatu plaukts, uz loga bija ierīkota vieta kur var apsēsties un vēl istabā bija visādas interesantas un foršas lietas. Lea mani apsēdināja uz loga un apsēdās man blakus.
-Stāsti, kas noticis?
Es paskatījos uz viņu ar sāpju pilām acīm un sāku runāt.
-Šodien manai māsai bija bēres...bērēs man pateica, ka mana mamma ir nomirusi un...tikko es uzzināju, ka mans puisis pārgulēja ar manu labāko draudzeni...
Raudot teicu.
-That's fucked up.
Ierunājās tas puisis, kurš atvēra man durvis un tagad apgūlās Leas gultā.
-Neņem viņu galvā. Tu gribi teikt,ka tava labākā draudzene pārgulēja ar tavu puisi?
Viņa man jautāja.
-Maita ne?
Smaidot un raudot pateicu.
-Totālākā.
Lea noteica.
-Man žēl par tavu mammu un māsu.
Teica Lea un apskāva mani.
-Kā vispār jūs viena otru pazīstat?
Ierunājās gaišmatainais puisis. Abas saskatījāmies ar Leu un sasmējāmies.
-Ambera manī ieskrēja un tad mēs mazliet parunājāmies.
-Nu skaidrs.
Teica puisis.
-Tas ir Andreas. Andreas šī ir Ambera.
Teica Lea un ar roku norādīja uz puisi. Andreas pamāja ar roku un es ar neīstu smaidu pasmaidīju.
-Un jūs esat kopā?
Jautāju.
-Nē, es nekad nebūtu ar viņu, mēs esam labākie draugi kopš mazotnes.
Teica Lea.
-Skaidrs...
Nopūstdamies teicu un tad man iezvanījās telefons. Izabella. Parādīju Leai telefonu.
-Tā ir tā maita?
Jautāja Lea. Negribīgi pakratīju galvu un Lea man izrāva no rokām telefonu un atbildēja uz zvanu, viņa uzlika zvanu skaļrunī un sāka runāt.
-Amber lūdzu piedod, tā ir tikai mana vaina...
Varēja dzirdēt kā viņa raud.
-Amberas šeit nav.
Teica Lea. Paskatījos uz Andreasu un viņš cītīgi vēroja meiteni.
-Un kur viņa būtu?
Jautāja Izabella.
-Kāda tam nozīme, bet labāk pirms izdomā ar kādu pārgulēt, noskaidro vai viņš gadījumā nav aizņemts, ā nē vēl labāk, vai tas nav tavas labākās draudznes puisis.
Noteica Lea. Pasmaidīju uz viņu un viņa uz mani.

Lea

Andreas

Kā tev patika? Ieraksti savas domas commentos!😽

Vai man katru daļu arī iemest kādu dziesmu?