Iespējamais...

19.

Nobolīju acis un paķēru puiša roku un vedu sev līdzi. Jutu kā viņš manu roku saspiež stiprāk, tas man lika justies tik labi. Piegājām pie saldumu ailes un Eidens atlaida manu roku. Skatījāmies uz visādiem gardumiem, kas atradās mums acu priekšā. Paņēmu lielo Oreo kasti, lielo Haribo gumijas lācīšu paku un vēl viss kautko. Eidenam rokās arī bija daudz lietas.
-Ejam?
Eidens paskatījās uz mani un jautāja.
-Jā...laikam.
Pētot sladumus noteicu. Izgājām no saldumu ailes un pa visu veikalu skraidījām meklējot Tifaniju. Pēkšņi ieraudzīju omi pie ledusskapjiem kur stāv visādi saldētie ēdieni.
-Eiden, rekur viņa ir!
Iesaucos un paskatījos uz Eidenu. Gājām pie Tifanijas. Piegāju pie viņas un redzēju, ka omei ir piekrauti vairāk par pusi iepirkšanās rati.
-Ome tev nav jāpērk mums...
Teicu un paskatījos uz Tifaniju, bet viņa mani pārtrauca.
-Es vēlos palīdzēt.
Smaidot teica Tifanija.
-Un tagad lieciet ratos to ko paņēmāt.
Jau ar plašāku smaidu teica Tifanija un paskatījās uz mani un Eidenu. Paskatījos uz Eidenu un mēs sasmaidījāmies. Ielikām ratos tās lietas ko bijām izvēlējušies. Tifanija jau mums tā ir tik daudz palīdzējusi saistībā ar bērēm un vispār man ir tik liels prieks, ka viņa atbrauca ciemos. Ir tik forši ar kādu parunāties par vienalga ko. Pēkšņi iedomājos par tēvu, vai viņš vispār būs Olīvijas bērēs? Īstenībā ceru, ka nē, jo es viņu redzēt negribu. Biju iegrimusi domās, bet tad jutu, ka kāds mani baksta pie pleca. Tas bija Eidens. Tagad nesaprotu kas starp mums notiek pēc tā skūpsta, jo īsti attiecības es negribu, bet es gribu atrasties viņam blakus. Viņš man liek justies tik sasodīti labi, katru reizi kad paskatos uz viņu man vēderā sāk dejot tūkstošiem tauriņu, tas viņa smaids, tas ir viss skaistākais kādu jebkad esmu redzējusi, viss viņā ir vienkārši perfekti. Atkal jau biju aizdomājusies, bet nejutu, ka tagad es skatos uz Eidenu.
-Par ko sapņo?
Ar viltīgu smaidu sejā man jautāja Eidens. Ughhh tas viņa smaids.
-Um...es...neparko.
-Tiešām?
Tagad jau Eidens smaidīja ar viltīgāku smaidu.
-Jā...
Smaidot noteicu, redzēju kā Eidens man pienāk ļoti tuvu klāt, takā ļoti tuvu.
-Lai nu tā būtu...
Viņš man iečukstēja ausī un tad aizgāja pie Tifanijas, kas jau bija krieti uz priekšu. Es tur stāvēju nosarkusi sarkana, kā kautkāds tomāts. Beigusi domāt par to cik sarkana tagad esmu, gāju pie Tifanijas. Piegāju pie viņas un viņa ierunājās.
-Varbūt dodamies?
-Jā, labi.
Teicu un tad mēs gājām uz kases pusi. Sākām likt produktus uz letes un kasiere tos diezgan ātri sāka skanēt. Salikuši visus produktus uz letes, abi ar Eidenu gājām likt tos maisiņos. Salikām visu maisos, ome samaksāja un tad jau devāmies ārā no veikala. Piegājām pie Eidena mašīnas viņš atslēdza bagāžnieku un salika maisus iekšā. Iekāpām mašīnā un sākām braukt. Līdz mājām ir jābrauc kādas divdesmit minūtes. Visu ceļu nosēdējām klusumā, ja nu vienīgi jutu, ka Eidens uz mani paskatās. Beidzot bijām piebraukuši pie mājas un izņēmām iepirkumu maisus un atslēgusi mājas durvis, devāmies iekšā, gājām uz virtuvi. Nolikām maisus uz galda un smagi nopūstdamies, apsēdāmies krēslos. Paskatījos uz Eidenu un viņš uz mani.
-Tu paliksi?
Jautāju Eidenam.
-Es...
Viņs iesāka, bet tad Tifanija viņu pārtrauca.
-Protams, ka viņš paliks! Viņs nedrīkst palaist garām manas garšīgās "Tortas"!
Smiedamies teica ome, iesmējos un pievērsos Eidenam.
-Vēlviena nakts ar mani...
Smaidot un diezgan klusi noteica Eidens, lai Tifanija neizdzirdētu, kura tagad jau lika pārtiku ledusskapī. Atbildēju Eidenam ar smaidu.
-Palīdzēt?
Novērsos no Eidena un jautāju Tifanijai.
-Nē meitiņ, varat iet augšā!
Atbildēja man Tifanija. Paskatījos uz Eidenu, viņš strauji piecēlās un paķēra manu roku un veda augšā. Attaisījis savas istabas durvis, viņš ieveda mani iekšā. Es stāvēju istabas vidū un redzēju kā Eidens aiztaisa istabas durvis un lēnām nāk uz manu pusi, gāju atmuguriski, lai viņš netiktu man klāt, bet tad es ar muguru pieskāros pie sienas. Eidens man jau bija ļoti tuvu klāt, ka jau atkal sajutu viņa silto elpu uz savas sejas. Viņš man skatījās tieši acīs un es viņa. Redzēju kā viņš man sāk liekties klāt, bet es strauji pieliku savas lūpas pie viņa. Apliku savas rokas ap viņa kaklu un viņš savas ap manu vidukli un cieši pievilka mani sev ļoti tuvu klāt. Pie sienas mēs skūpstijāmies kādas divas minūtes, bet tad viņš mani sāka stumt uz gultas pusi. Eidens mani iestūma gultā un tagad jau viņš atradās man virsū, skūpstīja mani.
-Labāk...neko nesasteigsim...
Caur skūpstiem viņš teica. Labi sapratu ko viņš ar to domāja, pamāju ar galvu un mēs turpinājām vienkārši skūpstīties.
Tagad gulēju blakus Eidenam un viņš spēlējās ar maniem matiem.
-Mēs teiksim Keilabam?
Ar savu pievilcīgo balsi Eidens jautāja.
-Varbūt vēl nē?
Atbildēju Eidenam.
-Kā teiksi.
Viņš noteica un pieliecās man klāt un noskūpstīja mani.
-Tu esi tik sakaista...
Skatoties man acīs teica Eidens. Es mazliet nosarku un pievilku Eidenu sev klāt ciešā apskāvienā.
-Domā mums nevajadzētu iet lejā?
Teica Eidens.
-Un tu gribi iet lejā?
Jautāju smaidot.
-Nē...
Ar viltīgu smaidu Eidens man uzsmaidīja un atbildēja. Viņš jau atkal mani noskūpstīja, bet tad ierunājās.
-Bet...Tifanija sajuks prātā, ja nenoiesim lejā.
Teica Eidens un viņš izkāpa no gultas.
-Ejam?
Viņš pasniedza man savu roku un jautāja.

Kā patika??💖