40.

90 13 3
                                    

Uzreiz kā iekāpām mašīnā Keilabs uzsāka braukt. Kāpēc visi šodien visu dara tik ātri? Paskatījos uz brāli un viņš izskatījās tāds, kā laimīgs, smaids rotāja vīņa seju.

-Tu tāds smaidīgs šodien.

Vēsi noteicu.

-Universitāte paziņoja labus jaunumus.

Teica Keilabs un paskatījās uz mani ar vēl lielāku smaidu. Īstenība uz viņa sejas tādu ilgi nebiju redzējusi.

-Tas, ka pirmais kurs mācīsies manā skolā?

Jautāju skatoties uz brāli bet viņa skatiens bija pievērsts ceļam.

-Tieši tā.

Noteica Keilabs. Un vīņam šķiet, ka tie ir labi jaunumi?

-Tev tie šķiet labi?

Juatāju saraucot uzacis.

-Pat ļoti.

Atbildēja Keilabs.

-Jā, viss jau būtu labi, ja Eidens tur nebūtu...

Klusi noteicu, bet pietiekami, lai Keilabs to izdzidētu un ganjau Lea arī. Pagriezu galvu uz loga pusi un vērojos tajā. Pēc mana pateiktā mēs sēdējamām klusumā, varbūt tā arī bija labāk. Vārbūt man vienkārši nomainīt skolas? Jo nu tad man Eidens nebūtu jāredz katru dienu, bet nu nezinu gan. Noteikti tas izklausās tagad tik stulbi, nomainīt skolas dēļ bijušā. Jup, pat ļoti stulbi. Džinsa jakas kabatā man novibrēja mans telefons. Izņēmu to, lai paskatītos. Atbloķēju to un redzēju, ka Andreas man bija atsūtījis ziņu.

Andreas- viss kārtībā? Jo klasē, kad Liams pateica par to universitāti, tu izskatījies mazliet noraizējusies

Vai viņš uztraucas par mani? Uzreiz man sejā parādījās smaids.

Es- vai tu uztraucies par mani?

Andreas- varbūt mazliet

Es- neuztraucies man viss kārtībā :)

Andreas- labi, Lea paliks pie Tevis?

Es- domāju, ka jā

Andreas- ok, tad kad viņai vajag braukt pakaļ, lai zvana

Es- ok :)))

Uzrakstīju pēdējo ziņu un ieliku telefonu atpakaļ džinsa jakas kabatā. Paskatījos uz ceļu un mēs jau braucām iekšā mājas pagalmā. Keilabs noparkoja mašīnu pretī mājai un kāpa jau no tās laukā.

-Pagaidi!

Pēkšņi ierunājos un brālis uzreiz paskatījās uz manis un gaidīja ko es teikšu.

-Eidens ir pie mums?

Jautāju, jo kā jau teicu man riebjas viņu redzēt.

-Amber...

Iesāka Keilabs ar mazu smīnu viņa sejā.

-Kas? Es vienkārši negribu viņu redzēt pēc tā kas notika no rīta.

Īstenībā es viņu vispār negribu redzēt. Tas kas notika no rīta, tas padarīja visu vēl ļaunāk. Reāli es pat biju gatava viņam piedot.

-Nē nav, bet vakarā viņš iebrauks.

Iespējamais...Место, где живут истории. Откройте их для себя